11. pastāvēšanas gadā Rīgas Starptautiskais kino festivāls (RIGA IFF) aicina uz armēņu avangarda režisoram Sergejam Paradžanovam (1924–1990) veltītā izdevuma “Paradžanovs. Pasaules. Scenāriji un vēstules no zonas” atvēršanas svinībām. Atzīmējot autora simtgadi, par tās kulmināciju Latvijā kļuvusi Karinē Paronjancas un Ilzes Paegles-Mkrtčjanas sastādītā un apgāda “Pētergailis” izdotā grāmata, kuras dizainu veidojis Aleksejs Muraško. Pirmā Paradžanova tekstu izlase latviešu valodā tiks nodota lasītājiem un interesentiem 19. oktobrī plkst. 16.00. Benjamiņu nama Spoguļu zālē, Krišjāņa Barona ielā 12, Rīgā. Pasākums ir daļa no RIGA IFF 11. sezonas programmas, kas no 17. līdz 27. oktobrim norisināsies klātienē Rīgā un Daugavpilī un tiešsaistē visā Latvijā.
Unikālajā, bagātīgi ilustrētajā izlasē “Paradžanovs. Pasaules. Scenāriji un vēstules no zonas” ir apkopoti armēņu izcelsmes kinorežisora un mākslinieka latviski tulkotie kinoscenāriji (tulkotāja Ilzes Paegle-Mkrtčjana), vēstules, kolāžas un grafikas. Par pretpadomisko režisoru dēvētā Paradžanova tekstus papildina arī projekta iniciatores, mākslinieces Karinē Paronjancas paskaidrojoši ievadvārdi, skaidrojot viņa poētisko stilu un novēršanos no padomju okupācijas gadiem raksturīgā sociālistiskā reālisma. Īpašas Paradžanova daiļradei un dzīves gājumam veltītas esejas veltījis kino režisors un Latvijas Kultūras akadēmijas rektors Dāvis Sīmanis, gruzīnu izcelsmes kinokritiķe Kora Cereteli un filozofs Nairi Galstanjans no Francijas. Izdevumā Paegles-Mkčjanas tulkotie scenāriji “Aizmirsto senču ēnas”, “Kijivas freskas”, “Granāta krāsa” rada savdabīgu metaforu Paradžanova radošajam ceļam – mākslas darbs vienmēr tiek radīts pretstāvē. Tas jaušams arī autora vēstulēs un zīmējumos, kas tapuši ieslodzījuma gados.
Armēņu ģimenē dzimušais Paradžanovs uzaudzis Tbilisi – mākslinieciskajā un karnevāliskajā pilsētā. Paradžanova daiļrades kodi ir toņiem, ritmiem, poēzijai un ekrāna spēlmanim raksturīgajai improvizācijai pakļauti. No Kijivas freskām un paša Paradžanova iecienītajām daudzpunktēm līdz granāta krāsas šļakstiem, cietuma gadiem un padomju režīma represijām.. Viņa slavenākie kino darbi ir “Aizmirsto senču ēnas” (1965) un “Granāta krāsa” (1969), kas tiek uzskatīts par vienu visu no laiku labakajiem ekrāna darbiem, kā arī pēc lieguma strādāt uzņemtās filmas – “Leģenda par Suramas cietoksni” (1985) un “Ašiks Keribs” (1988). Paradžanovs ir darbojies arī kā mākslinieks – viņš ir radījis daudz zīmējumu un kolāžu, instalāciju un asamblāžu.
Strādājot Ukrainas, Armēnijas un Gruzijas kinostudijās, Paradžanova ekstravagantās izpausmes un atklātā padomju varas kritika nepasargāja viņu no valsts represīvās sistēmas. Laikā no 1965. līdz 1973. gadam viņam bija aizliegums veidot kino, kad neviena Paradžanova iecere netika atbalstīta. 1973. gadā Paradžanovu notiesāja uz pieciem gadiem pēc PSRS Kriminālkodeksa bēdīgi slavenā 121. panta par homoseksuālu attiecību praktizēšanu – pēc tā viņš darba nometnē un nebrīvē izcieta četrus gadus. Īpašu atbalstu Paradžanovam un publisku kritiku sodam izteikuši tādi laikabiedri kā Andrejs Tarkovskis, Frānsiss Fords Kopola, Fransuā Trifo, Luiss Bunjuels un daudzi citi no modes, literatūras un vizuālās mākslas aprindām. 1982. gadā kinorežisoru apcietināja vēlreiz, bet pēc gada pavadīšanas cietumā viņš atgriezās pie kino veidošanas.
Režisors 80. gadu vidū atrada sevī spēku atgriezties pie kino un turpināt gūt starptautisku atzinību, par saviem darbiem saņemot apbrīnu no Federiko Fellīni, Mikelandželo Antonioni, Žana Lika Godāra, Akiras Kurosavas un daudziem citiem. Grāmatas veidotāji stāsta, ka rakstīt par Paradžanovu ir tas pats, kas filmēt ēnas, un apliecina, ka Paradžanova krāsu un formu meklējumiem ir bijusi liela ietekme uz Latvijas kino stilu un poētiskā kino tradīcijas veidošanos. “Varbūt vēl šodien Paradžanova neuzņemto filmu rēgi klīst pa Jūrmalas liedagu kā aizgājušā laikmeta nepiepildītie sapņi,” ar šādiem vārdiem savu apceri noslēdz Galstanjans, kontekstualizējot autora ietekmi arī Latvijas kino.
Grāmatas izdošanu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, un tā tapusi, pateicoties Armēnijas Kultūras ministrijas tulkojumu atbalsta programmai “Armenian Literature in Translations”. Grāmatas tulkotāja, sastādītājas un izdevējs pateicas par atbalstu Mhitaram Mhitarjanam un Pāvelam Sajadovam.
No 17. līdz 27. oktobrim vairāk nekā 100 seansos kino cienītāju maņām tiks piedāvāti drosmīgi un svaigi autoru skatījumi, kas rasti pasaules prestižāko kinofestivālu programmās un Latvijai radniecīgajā Baltijas jūras reģiona kinomākslā. Festivāla vadmotīvs “Witnessing the World of Another” jeb “Pieredzēt citu pasauli” šajā sezonā pievēršas kino mākslai kā izpratnes un līdzpārdzīvojuma veicināšanas formātam – RIGA IFF komanda aicina skatītāju atklāt jaunus skatpunktus un kino ekrānā iedibinātās pasaules. Jaunumiem sekot iespējams vietnē rigaiff.lv un festivāla sociālo mediju kontos, kā arī pierakstoties RIGA IFF vēstkopas saņemšanai.
RIGA IFF galvenais partneris – mediju un tehnoloģiju uzņēmums “Tet”. Festivāls top ar Valsts kultūrkapitāla fonda, ES programmas “Radošā Eiropa – MEDIA”, Rīgas domes un Nacionālā kino centra atbalstu.
Something went wrong, please try again! If you feel stuck, do not hesitate to inquire at newsletters@rigaiff.lv.