Viss sākās kā “Vestsaidas stāstā” – ar dziesmu, lūdzoties savu maziņo, un dejām. Tad jaunlaulāto bohēmistu pāris Sjūza un Artūrs pieredz, kā skarbā breolīna banda pie viņu mājas Īstsaidā pastrādā slepkavību. Dzīvesveids sašūpojas – klarnetists Artūrs nevēlas saņemt godalgas par sava dzimuma “iedzimto” statusu, bet Sjūza mājsaimnieces dienas atšķaida ar dzimtes nemieru. Tikmēr kaimiņiene bauda poliamoriju jeb mīlestību pret daudziem, gūstot baudu uz trauku mašīnas. Ticiet vai nē – breolīniešu banda pārrakstīs gan “Vestsaidas” finālu, gan arī seksualitātes diktātus!
Pseidomūzikls, kas ieveidots ar matu vasku. Tas uzvilcis melnas baikeru jakas, padarot par dievu iesvīdušo Marlona Brando “Ilgu tramvaja” (1951) Stenliju. Krāmere hiperstilizēto komēdiju par dzimti un sociālajām normām nokaitē ar asprātīgiem dialogiem – tie ir krāšņākie aktieru Andreas Raizboro, Demijas Mūras un Harija Mellinga no “Dāmas gambīts” (2020) “aksesuāri”. Šo kvīru kino 50. gados varējis uzņemt Džons Voterss, nepiekāpīgi vaicājot: kā būt “īstai” sievietei un “īstam” vīrietim, ja laikmets piespēlē tik daudz neona rozā un zilo toņu pretrunu? Un vēl mačiskais Brando – kā viņam var pretoties?
Kuratora ceļavārdi: It kā caur kaleidoskopa košo aci skatīta kempa versija 50. gadu mūzikliem, mērcētiem seksualitātes, brutalitātes un stila pārplūdos.