Iekāpjot sarkanajā kajakā, Kerstina šķērso Mēklenburgas ezeru un vēlas aizmirst pagātni. Starp sastaptajiem tūristiem, svešiniekiem un citiem līdziniekiem viņa dienām ilgi, bezmērķīgi slīd virs ūdens virsmas. Viņa ilgojas vienpatības. Daudzās upes un ezeri viņai ir pazīstami. Bet no kurienes nāk Kerstina? No kā viņa bēg? Kas viņu dzenā? Šī ceļa mierpilno stīgu salauzīs iepazīšanās ar Alimu: viņa ir retā, kura uzdod pareizos jautājumus.

Glešinska darbs ar savu sākotnējo uzstādījumu labā nozīmē mulsina skatītāju – filmai uzņemot tempu un amplitūdu, tā iegūst pavisam citu stāstījuma trajektoriju. Par dabas mainīgajām aprisēm viņš stāsta šādi: “Ezers nemitīgi tiek atklāts no jauna, parādoties arvien jauniem varoņiem un konfliktiem, kas sākumā ir visai nenoteikti – sižetiskie saasinājumi kļūst taustāmāki ar katru jauno, pievienoto perspektīvu.” Rostokā dzimušais Glešinskis savulaik studējis angļu filoloģiju un filozofiju, tikmēr “Aļaska” ir viņa otrā pilnmetrāža – tā saņēmusi Vācijas Kino scenāristu balvu “Lola” par labāko scenāriju.