Ja nu cilvēks ir vientuļa šoseja, kas nezina sava sākuma, bet zina savas pilsētas? Vārdos skopais Treviss dzenas pa asfaltu uz priekšu – viņš vēlas atjaunot attiecības ar dēlu, kurš Losandželosā dzīvo ar viņa brāli, un bezvēsts pazudušo sievu Džeinu. Putekļi klāj viņa naģeni, krekla apkakli un zābakus, tomēr viņš ir gatavs klaidus izsēto ģimeni atkal savest kopā. Trevisa piedošanas ceļš sažņaudz mūs jo ciešāk, jo varoņi zina vairāk nekā skatītājs: šis ceļš ved no nekurienes uz nekurieni.

Ceļa filmas apakšžanra zelta etalons, kas turpina zaigot sarkanā neonā un Teksasas saules putekļainajā kvēlumā. Venderss savas karjeras sākotnē, aizraujoties ar Amerikas mitoloģiju un kino veidošanas tradīcijām, šajā drāmā sasniedz pilnbriedu, vizuāli apņemošā vērienā (operators Robijs Millers) ritinot aktiera un dramaturga Sema Šeparda scenāriju par pārmaiņu, vārdu un klusuma nozīmi. Savas filmogrāfijas, iespējams, nozīmīgākajā pieturā satiekas filigrānais raksturotājs un Linča iecienītais aktieris Harijs Dīns Stentons, kura seja ir štata mēroga ainava pati par sevi, un magnetizējošā Nastasja Kinski, kuras tēls rozā angoras džemperī ir kļuvis par veselu kino citējumu. Viņi ir dažas no cilvēciskajām ainavām Lielajā ainavā.