Konkursa programmā tiek izrādītas Baltijas jūras reģiona un ziemeļvalstu filmas, ko raksturo inovatīva kino valoda un izteiksmīgs autora rokraksts. Konkurss nenosaka ne žanra, ne stila ierobežojumus – te atrodas vieta gan dokumentālajam, gan spēles, gan animācijas, gan starpžanru kino.
Festivāla noteiktajā ģeogrāfiskajā ietvarā atklājas pārsteidzoši atšķirīgas skolas, tradīcijas un redzējums. Izvēlētie darbi iemieso RIGA IFF pārdomas par rītdienas kino šodien.
RIGA IFF Baltijas jūras valstu un ziemeļvalstu reģiona ietvaros meklē inovatīvu kino valodu un izteiksmīgu autora rokrakstu. RIGA IFF Pilnmetrāžas filmu konkurss vēsta par pārmaiņām un aktuālajām noskaņām kinovalodā. Savukārt konkursa skates ģeogrāfiskais ietvars padara šo vēstījumu vēl intriģējošāku, jo kino, kas tapis vienas un tās pašas jūras dažādās pusēs, pārstāv absolūti dažādas kino skolas, kino tradīcijas, kino valodu un kino redzējumu. Šīs desmit filmas ir RIGA IFF pārdomas par rītdienas kino šodien.
Konkursa programmai tiek atlasītas 10 pilnmetrāžas filmas (minimālais garums – 60 minūtes), kuru tapšanai lielāko finansējuma piešķīrumu atvēlējušas Baltijas jūras reģiona valstis (Dānija, Igaunija, Krievija, Latvija, Lietuva, Polija, Somija, Vācija un Zviedrija) vai ziemeļvalstis (Dānija, Islande, Norvēģija, Somija un Zviedrija, kā arī pašpārvaldes teritorijas – Grenlade, Fēru salas un Ālandu salas). Konkursa filmām nav nekādu žanra ierobežojumu. Tas var būt gan dokumentālais, gan animācijas kino, spēlfilma vai starpžanru veikums.
Pieteiktajām filmām jābūt pabeigtām pēc 2020. gada 20. jūnija un Latvijā to pirmizrādēm jānotiek festivāla ietvaros. Izņēmums – Latvijas filmas, kuru nacionālā pirmizrāde festivālā ir vēlama, bet ne obligāta.
RIGA IFF Balvai izvirzītos pretendentus vērtē starptautiska žūrija – kino veidotāji un nozares eksperti. Šī RIGA IFF Pilnmetrāžas filmu konkursa balva ir bronzas gaiļa statuete, kas tapusi sadarbībā ar mākslinieku Ervinu Broku. Tā sastāv no astoņām daļām, kuras balvu saņēmušais režisors var piešķirt filmēšanas grupas pārstāvjiem. Konkursa uzvarētājs saņem arī naudas balvu 2000 eiro apmērā. Apbalvošanas ceremonija notiek festivāla otrajā sestdienā.
Pieteikšanās sākas 2021. gada 17. martā un tiek slēgta 20. jūnijā. Filmas pieteikšanas maksa ir EUR 10,00, bet vienu mēnesi, līdz 16. aprīļa plkst. 23.59, tā netiek piemērota. Rezultāti tiek izziņoti līdz 2021. gada 10. septembrim.
Kopš 2007. gada starptautiskās atpazīstamības koordinatore Somijas Filmu fondā. Pārstāvot Somiju, Jenni Domingo ir Skandināvijas filmu festivālu grupas dalībniece – apvienība veicina ziemeļvalstu reģionā tapušo darbu popularitāti un pieejamību otrpus robežām, tāpat arī dibina un spēcina kontaktus ar festivāliem un izplatīšanas kompānijām visā pasaulē. Pirms darba Somijas Filmu fondā strādājusi par ražošanas menedžeri un producenti dažādos televīzijas formāta projektos un veidojusi vienu no lielākajiem Somijas kinofestivāliem “Espoo Ciné”, kas veltīts jaunā kino tendencēm.
Zviedru režisores Annas Ebornas debija pilnmetrāžā – dokumentālā filma “Koku grēda” (2013) – tika iekļauta Venēcijas kinofestivāla konkursā. Gadu vēlāk tā ieguva balvu Gēteborgas kinofestivālā kā labākā Ziemeļeiropas dokumentālā filma. Vēlāk tapuši vēl četri dažādas metrāžas, arī hidridizēti darbi, tiem tiekot izrādītiem Pusanā, Roterdamā, CPH:DOX, “Visions du Reel” un citur. Viņas jaunākā filma ir “Transnistra” (2019) – Roterdamā godalgotais darbs uzņemts uz 16mm filmlentes.
Viktoru Freibergu, vienu no spilgtākajiem kino teorētiķiem, vēsturniekiem un lektoriem Latvijā, raksturo viņa melnā humora izjūta. Tā teiktu vairums viņa skoloto paaudžu studenti. Šobrīd Freibergs ir asociētais profesors Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļā, pasniedzot lekcijas par kino semiotiku, teoriju, vizuālo narāciju, dubultnieku tēliem un citām tēmām. 2020. gadā saņēmis Dzintara Soduma balvu par grāmatu "Kinomāna slimības vēsture" (2019) – tā veidota kā impresiju pieraksts par subjektīvo kino nenodalāmību no viņa paša dzīves.
Dzimusi Brazīlijā, daļēji uzaugusi Amsterdamā, studējusi Varvikā un Kalifornijā, bet šobrīd dzīvo Losandželosā. Ana Souza ir Sandensas kinofestivāla filmu atlases departamenta menedžere un pilnmetrāžas filmu kuratore, fokusējoties uz spēlfilmām. Tāpat arī galvenā kuratore Sanvalijas kinofestivālā un Pālmspringsas Starptautiskā īsfilmu foruma “ShortFest” producente. Darbojusies Amerikas Filmu institūtā (AFI), Linkola centra Industrijas akadēmijā, “Outfest”, “LA Film Festival”, kā arī producējusi vairākas īsfilmas. Souzu kuratoriāli interesē Latīņamerikas kino, pirmiedzīvotāju un dažādu valstu nacionālie kinematogrāfi.
Baltkrievu kinofestivālu kultūras attīstītājs, kurators, kino publicists un kritiķis. Sevi dēvē par “kino advokātu”. Absolvējis žurnālistiku Baltkrievijas Valsts universitātē un scenāristu programmu Valsts Vissavienības Kinematogrāfijas institūtā Maskavā. Pēc studijām nonācis Minskā, televīzijā un radio veidojot un vadot iknedēļas raidījumus par kino. 11 gadus bijis Minskas Starptautiskā kinofestivāla filmu programmas departamenta vadītājs, atlasot spēlfilmas galvenajai programmai un retrospekcijas skatēm. Vēl joprojām aktīvi publicējas – Sukmanova rakstus iespējams lasīt “Iskusstvo Kino”.
Pievienots Manam festivālam
Izņemts no Mana festivāla
Biļetes & abonementi
Mans festivāls 
