1958. gada vasara. Viņa ir austriete, viņš – šveicietis; viņa ir dzejniece, viņš – dramaturgs; viņa ir pārgalvīga un trausla, viņš – piedzīvojumu kārs, bet konservatīvs. Kad Ingeborga Bahmane pirmo reizi Parīzē sastop Maksu Frišu, abi ir literāro aprindu un lasītāju pielūgtie. Turpmākajos četros gados viņi lauž, stiepj un pārdefinē savas attiecības un nododas emancipācijas eksperimentiem. Nespējot izveidot kopdzīvi starp Cīrihi un Romu, Frišs met greizsirdības ēnu pār Bahmanes talantu un atpazīstamību. 

Smalka retrodrāma ar biogrāfiskiem ielaidumiem, radošās inteliģences salondzīvi un pēckara paaudzes glamūru. To režisējusi Jaunā vācu kino un feminisma pioniere fon Trota, kuras vecmāmiņa ir Latvijas vācbaltiete, kas nāk no Trotu-Treidenu dzimtas. Berlināles galvenajā konkursā iekļautā melodrāma ir cieņpilns žests Bahmanei (1926–1973), kura, kā pauž šobrīd 81 gadu vecā fon Trota, allaž izteikusi nepiekritību vīriešu radītajam komfortam. Filmas spēks jaušams pērnā gada Eiropas labākās aktrises Vikijas Krīpsas atveidotajā Bahmanē – viņas literāte ir elegancē un inteliģencē zaigojoša. Ar savām domām un gribu, atvērtu prātu un ķermeni – viņas pašpietiekamība vienam “būs mazliet par daudz”, otram tieši “pati pilnība”. 

Filma tiek izrādīta festivāla programmā sadarbībā ar “Lācis, lauva un zars.”