Stāsts par meistaru un viņa mācekli Ņujorkas nekustamo īpašumu džungļos. 70. gadu sākumā Donalds Tramps ir iesācējs – kompleksu mākts lietu kārtotājs, kurš atrodas tētuka Trampa seniora pavēnī. Iepazīstoties ar advokātu Roju Konu, viņa dzīve mainās. Zogot no citiem idejas, spārnotus teicienus (arī no Reigana) un pārņemot Kona taktiku, Tramps kļūst par savu “labāko versiju”. AIDS epidēmija, šovbiznesa ziedonis un itāļu marmora modernās pilis. Pilsēta, kas nekad neguļ, ir Trampa spēļu laukums – tiesa, tajā viņam pašam kļūst par šauru.
Kā veidot biogrāfisku portretfilmu pēcpatiesības laikmetā? Jo īpaši, ja šo “alternatīvo patiesību” pieteicis pats filmas varonis? Irāņu izcelsmes dāņu provokators Abasi, kurš veidojis skatītāju novērtētos darbus “Robeža” (2018) un “Svētais zirneklis” (2022), zina atbildi. Viņš populistiski nesludina “padarīsim biogrāfijas atkal varenas” – Kannās izrādītajā filmā Abasi izmanto tos pašus bravūras un “alternatīvo faktu” paņēmienus, ko Republikāņu partijas ideologs. Filma, kuru pats Tramps un viņa atbalstītāji kaismīgi noliedz, apgūst 90. gadu video estētiku, dzestru ironiju, kapitālisma apogeju un izcilus aktierdarbus – to vidū ir Sebastians Stens kā Tramps, Džeremijs Strongs (seriāls “Pēctecība”) un pat Borata meita, “Oskaram” nominētā aktrise Marija Bakalova.
Kuratora ceļavārdi: Abasi padodas ielūkoties monstru prātos, gluži kā uz paplātes atrādot to psihes mehānismus. Rozā marmora un matu lakas salkanā smārda apdvests uzlēcoša politiķa antiportrets ir gana skaļš dāņu režisora pieteikums Holivudā.