Auto – cik un kurš ir labāks? Subjektīva kamera – cik un kurā rakursā? Krāsas – kādas un kura dominē? Mašīnai ir jāizlemj, kā sakārtot, salīdzināt un kārtot attēlus un to attēlu attēlus. Autors pārtop par pilotu, kurš virza filmu – savu transporta līdzekli – citā pasaulē, kurā top bezgalīga filma. Tās pamatā ir bezgalīgs skaits attēlu, un top pasaule, kas ir autora istabā. Varbūt dzīvoklis, kas ir autora pasaulē bezgalīgajā filmā? Un kurš galu galā kontrolē šo narāciju?

Čupa eksperimentālā eseja ir elegants attēlu universa rēbuss, kurā saduras dabīgais un mākslīgais intelekts, ētika un tehnoloģijas, atmiņa un naratīvs. Ko var un ko vajadzētu radīt mākslīgā intelekta ģenerētai animācijai, kuras pamatā ir difūzijas modeļi un sniegts tik daudz rīku, ka nav iespējams izvēlēties visu? Varbūt bezgalība ir pārrēķināma? Dēvējot sevi par šī bezgalīgo cilpu apdvestā vingrojuma “pilotu” un RIGA IFF sagaidot nacionālo pirmizrādi, lietuviešu režisors piesaka demenci mākslīgajam intelektam.