Jeila Universitāte, mūsdienas. Alma Olsone ir akadēmisko aprindu spīdekle – filozofijas profesore un studentu dievināta feminisma advokāte. Viņu apbrīno arī studējošā Megija, kuras vecāki ir universitātes mecenāti. Almas vīrs, psihoanalītiķis Frederiks, uzskata, ka viņa nekritiski attiecas pret saņemto uzmanību, un pamazām attiecības starp pasniedzējiem un studējošajiem savērpjas cieši jo cieši. Kad nonāk atklātībā Almas tuva kolēģa rīcība un tās sekas, viņa ir spiesta pārskatīt savus ideālus un pagātni.

Gvandanjīno ir mūslaiku režijas hameleons, kurš pārliecinoši lavierē starp Eiropas autorkino peldēm, tenisa dēkām ar Holivudu un kino klasikas rimeikiem. Nule kā Venēcijas kinofestivālā izrādītā pēcpatiesības drāma, kas ieved Fuko filozofijas citātiņus rīmējošas elites viesībās, ar žilbinošu aktieru sastāvu – Džūlija Robertsa, Ajo Edebiri (seriāls “Lācis”), Endrjū Gārfilds un Maikls Stulbargs – piedāvā meditāciju par robežas pārkāpšanu un “raganu medībām” mūslaikos dzīvojošajiem. Un filma musina – tik tālu, ka cilvēka autonomijas ideja un vēlme zināmo pieņemt par esošo tiek pašos pamatos apšaubīta. Intīms stāsts, par kuru publiski nerunā, bet gan atstāsta viesībās pie atdzesētas šampanieša glāzes, un Gvandanjīno pasmaida.