Pēc pašnāvības mēģinājuma Mārtiņš savrupi aizvada dienas laukos un arvien vairāk grimst savā pasaulē. Kad draugi Dainis un Aleksandrs viņu apciemo, kļūst skaidrs, ka notikušais pārrāvis kādreizējo tuvību – ir grūti jokot, atcerēties, atrast vārdus un būt līdzās. Tomēr abi cer, ka Mārtiņš ir atveseļojies. Sen nesataptajiem draugiem viņš nodzied dziesmu par pretošanās bezjēdzīgumu…

Režisora, scenārista un montāžas režisora Zača filmogrāfija ir paprāva: vairākas īsfilmas, dokumentālā tuvplāna “Klātbūtne” (2020) režija kopā ar Lieni Lindi, virkne montāžas režijas darbu, ko papildina arī šī gada “Lielais Kristaps” balva par montāžu filmā “Janvāris” (2022). Jaunākā īsfilma, kas piemin nepiekāpīgu traģēdiju, ir personisks stāsts par Zača drauga zaudējumu. Risinot šo pašu “dzīves izplēsuma” un mentālās veselības saasinājumu tematiku, viņš šobrīd veido pilnmetrāžas spēlfilmas debiju “Mūžīgi jauni”.