Sisijai tērpi ir viņas otrā āda. Tos uzvelkot, citiem viņa ir Austrijas Elizabete. Ciešāk, ciešāk – ķeizariene skubina: korseti jāsavelk ciešāk. Korsāžas stīvumā un augstciļņa cēlumā, saglabājot savu publisko paštēlu, viņa sagaida četrdesmito dzimšanas dienu. Sisija laulībā ar vīru Franci Jozefu vienlaikus jūtas nogarlaikojusies un iekāres atmodināta, tikmēr bērni ir izauguši, bet reālas politiskās varas viņai nav. Izjūtot zināšanu un dzīvesprieka badu, Sisija ceļo uz Angliju un Bavāriju, lai apciemotu bijušos mīļākos.

Kirstenas Danstas Marija Antuanete ir sīrupaina poproka karaliene, bet Kristenas Stjuartes princese Diāna ļāvās karaļnama rutīnas un spoku stāstu satricinājumiem. Tikmēr Vikijas Krīpsas – kura Īpašā skatiena konkursā Kannās ieguva labākā aktierdarba balvu – kaitinoši magnētiskā ķeizariene Sisija 19. gadsimta otrajā pusē vēlas diktēt noteikumus. Uzrotot dienišķo panjē, viņa sevī briedina dumpi un nepiekritību sociālajam stāvoklim. Marijas Kreiceres kostīmdrāmā Austroungārijas kultūras ikonas personība tiek uzlūkota fragmentārā loģikā, piedāvājot detalizētu un laikmetīgu revizionisma kino. Ar nekautriem vidējo pirkstu anahronismiem, it kā Krīpsas varone būtu valdzinoši ciniska feministe no šodienas.