1960. gadā žurnālistes un rakstnieces Džeinas Džeikobsas grāmata "Dižo Amerikas pilsētu dzīve un nāve" saviļņoja arhitektu un pilsētplānotāju aprindas. Viņa vēlējās saglabāt veco labo Ņujorku un tā vārdā cīnījās ar politiski un finansiāli ietekmīgākajiem pilsētas attīstītājiem, iedvesmojot jauno pilsētvides aktīvistu paaudzi visā pasaulē. Džeinas Džeikobsas galvenais pretinieks bija Roberts Mozess, kurš ticēja modernisma pioniera Lekorbizjē urbānās utopijas idejām. Savulaik šķita ļoti pievilcīgi radīt kārtīgas, ērtas daudzdzīvokļu mājas graustu rajonu vietā. Diemžēl tas izskatījās lieliski tikai uz papīra, jo postīja pilsētas dvēseli.