Biļetes & Caurlaides
Mans festivāls

Ziņas

Alberta Serras libertīnu pasaka piegušajiem izpēta hedonisma robežas (18+)
Spāņu scenārists un režisors Alberts Serra met izaicinājumu auditorijai savā jaunākajā darbā Brīvība. Adaptēta no viņa 2018. gadā Berlīnē demonstrētās izrādes un pirmizrādīta Kannās, tā – ierasti Serra darbiem – strikti dala auditoriju tajos kas piekrīt vai nepiekrīt sekot režisora vīzijai. Seanss festivāla ietvaros notiks 23. oktobra vakarā. Vairāk kā divas stundas ilgais darbs izaicina iegremdēties tik izaicinošā teritorijā kā neierobežota baudkāres apmierināšana, kā arī ļauties Marķīza de Sada darbiem raksturīgajam daudzslāņainajam vēstījumam un emocionālai atsvešinātībai. Neilgi pirms Lielās franču revolūcijas par pārmērīgu samaitātību no Luija XVI puritāniskā galma patriektie aristokrāti dodas patverties Vācijā, pie leģendārā pavedinātāja un brīvdomātāja hercoga de Valhena. Viņi vēlas liekulīgajā zemē izplatīt libertīnismu – ekstrēmu hedonismu, kas noliedz morāles normas un autoritātes. Bet vairāk par visu – rast drošu vietu, kur nodoties savām neierobežotas baudkāres spēlītēm. Un viņi nonāk tumšā naktī meža izcirtumā… Režisors uzņēmis filmu par iekāri, kas pamatinstinktos ceļo cauri gadsimtiem un sola iespēju aizmirsties.  Libertīni gribēja būt brīvi. Jautājums – brīvi no kā? Pēc kā neesamības tiecās šī brīvība? Un vai šī neesamība bija un ir panesama? Serras nolūks ir panākt, lai filma iespaido fiziski – lai skatītājs, iznākot no kinozāles, justos kā rītausmā iznācis no naktskluba. Lai nav nošķirams, ko esi redzējis, ko dzirdējis un ko vien iztēlojies. https://www.youtube.com/watch?v=ZnoczhgRLtE  
Roja Andersona dievišķā komēdija par dzīves traģikomisko dabu
Rojs Andersons – izkoptas stāstījuma manieres un kadra estētikas īpašnieks – atgriežas RIGA IFF. Viņa jaunākā lente Par bezgalīgo – pirmā kopš Balodis sēdēja uz zara pārdomās par eksistenci, kas vairākos festivāla seansos bija skatāma 2014. gadā – ir tikpat aizraujoši neparasta. Tā tiks izrādīta divos NORDIC HIGHLIGHTS seansos – 18. un 22. oktobrī! Savulaik Bergmans, nu Andersons – šo dižo mākslinieku redzējums veido mūsu priekšstatus par zviedru ikdienu, priekiem un raizēm. Andersona filmu pasaule saglabājas nemainīga – zilganzaļu, kā ūdenī gulējušu fotogrāfiju, to apdzīvo aizkustinoši neveiksminieki. Par bezgalīgo ietērpj pārdomas par cilvēka dzīvi visā tās skaistumā un nežēlībā, smieklīgumā un banalitātē. Stāstnieces liegā balss mūs gluži kā Šeherazade Tūkstoš un vienas nakts pasakās vada sapnim līdzīgos klejojumos. Šķietami bezjēdzīgiem brīžiem ir tāda pati nozīme kā vēsturiskiem notikumiem – kāds pāris lido pār kara plosīto Ķelni; tēvs apstājas, lai lietus laikā sasietu meitai kurpju auklas; sakauta armija dodas uz karagūstekņu nometni... Režisors, kura unikālais kinorokraksts nu jau uzskatāms par patstāvīgu žanru, nav pesimists, tomēr raugās acīs bezgalīgā stāsta patiesībai – dzīve ir traģēdija bez uzvarētājiem. Ar pienācīgu cieņu un uzmanību cilvēks attiecas pret to, kas viņam ir, vien tad, ja skaidri apzinās visa pastāvošā trauslumu un ievainojamību. https://youtu.be/i8cddixI6e0
Ksavjē Dolana refleksija par slavenību privāto dzīvi sabiedrības acīs
Kanādas kino jaunākajiem darbiem veltītajā festivāla sadaļā New Canadian Cinema apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar Ksavjē Dolana filmu Džona F. Donovana dzīve un nāve. Polarizējošā Kanādiešu režisora vairākus gadus tapušais darbs savu pirmizrādi piedzīvoja Toronto Starptautiskajā kinofestivālā, bet RIGA IFF seanss notiks 24. oktobra vakarā, k/t Splendid Palace. Ir pagājuši desmit gadi pēc amerikāņu kino un TV zvaigznes Džona F. Donovana nāves. Jauns un veiksmīgs aktieris Rūperts Tērners atceras abu saraksti, kā arī iespaidu, kādu šīs vēstules radīja viņu abu dzīvēs. Viņi bija piecus gadus slepeni sarakstījušies, tāpēc Rūperts zina, ko Džonam savulaik nācās pārciest un upurēt. Donovana maigums un dāsnums iedvesmoja zēnu – viņš ļoti vēlējās uzturēt saikni ar savu elku, kas nomira vienatnē pēc vairākiem publiskiem skandāliem. Filma nosoda nežēlību un aizspriedumus, kas vajāja Džonu viņa seksuālās orientācijas dēļ, un izceļ viņa jūtu dziļumu pret tiem, kurus mīlēja savā īsajā dzīvē. Šī ir Dolana septītā spēlfilma, bet pirmā, kas uzņemta angļu valodā, un tajā filmējusies vesela zvaigžņu plejāde. Uz ekrāna šajā darbā galvenajās lomās var redzēt Sūzanu Sarandonu, Natāliju Portmani, Kitu Heringtonu un Ketiju Beitsu! Stāstā ievīti arī dažādi paša režisora biogrāfijas motīvi. https://youtu.be/FWvQUyV9OiI
Pasaules pirmizrādē kora Kamēr… ceļš uz Eiropas kormūzikas Grand Prix
Īpašā seansā RIGA IFF programmā pasaules pirmizrādi piedzīvos Emīla Alpa filma Koris. Diriģents. Kamēr… par slavenā jauniešu kora ceļu uz Tolosas Starptautisko koru konkursu, kurā bija jāuzvar, lai kvalificētos Eiropas kormūzikas Grand Prix izcīņai. Kora dalībnieka radītā filma piedāvā nepieredzētu skatījumu uz dziedātāju mūzikas kaisli, uzticību draugiem un grūtību pārvarēšanu. Filma tiks izrādīta 18. oktobrī kinoteātrī Splendid Palace. Emīls Alps uzsver, ka šis ir viņa mūža svarīgākais darbs. Režisora māksliniecisko stilu un radošo vīziju spēcīgi ietekmējusi dziedāšana koros un ansambļos jau kopš agra vecuma. Tas nodrošinājis iespēju iemūžināt mirkļus, kas svešām acīm allaž ir apslēpti. Aivis Greters uzņēmās pasaulē pazīstamā kora galvenā diriģenta un mākslinieciskā vadītāja pienākumus tikai 2018. gadā, un šogad Kamēr... nu jau trešo reizi savā pastāvēšanas vēsturē triumfējis Eiropas kormūzikas Grand Prix konkursā. https://youtu.be/eAsH15WhZvo
Mediju pārstāvju akreditācija RIGA IFF 2019 (pieteikšanās līdz 20. septembrim)
Aicinām medijus pieteikties Rīgas Starptautiskā kino festivāla (RIGA IFF) akreditācijai, kas ļaus apmeklēt filmu seansus un industrijas notikumus festivāla ietvaros. Akreditācijai iespējams pieteikties šeit līdz 2019. gada 20. septembrim. Katrs akreditācijas pieteikums tiks izskatīts atsevišķi un lēmums par akreditācijas piešķiršanu tiks darīts zināms katram akreditācijas pieprasītājam individuāli, ne vēlāk kā š.g. 4. oktobrī. Jautājumu gadījumā lūdzam rakstīt Initai Silai uz press@rigaiff.lv vai zvanīt +371 2 9103354‬. Šogad RIGA IFF noritēs no 17. līdz 27. oktobrim kinoteātros Splendid Palace, KSuns, Kino Bize, kā arī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un Kaņepes Kultūras centrā. Festivāla ietvaros notiks vairāk nekā 100 filmu seansi 11 programmās, ko papildinās lekcijas, diskusijas un citi pasākumi.  
Pēckara sagrautās Ļeņingradas atainojums sievietes acīm filmā “Maikste”
Rudens 1945. gada Ļeņingradā. Otrais pasaules karš ir gan fiziski, gan garīgi sagrāvis pilsētu un tās iedzīvotājus. Savu dzīvi uz šīm drupām cenšas atjaunot divas jaunas sievietes, kas pēc frontē pavadītā laika strādā hospitālī. Gūtās traumas nepielūdzami turpina ievainot un pazemot, tomēr viņas nerimstas cerēt uz gaišāku nākotni. Filma Maikste ataino pēckara periodu sievietes acīm. Cilvēka neveiklās kustības dzīves un nāves nežēlīgajās spēlēs. Režisors vēlējies parādīt traumatisko nospiedumu savu varoņu likteņos, sejās, psihē un ķermeņos, ne tikai sagrautās ēkās. Viņa galvenais iedvesmas avots filmas tapšanā bijusi Nobela prēmijas laureātes Svetlanas Aleksijevičas 1985. gadā izdotā grāmata Karam nav sievietes sejas (У войны не женское лицо), kas Latvijā izdota ar nosaukumu Sievietes karā. Baltkrievu publiciste šajā vairākus simtus mutvārdu liecību apkopojošajā darbā atklāj kolektīvi noklusēto vēsturi. Filma tiek izrādīta Festival Selection ietvaros. https://www.youtube.com/watch?v=mfWhQXg4GrA