Biļetes
Mans festivāls

IN TECHNO VERITAS – atpakaļ nākotnē

Šī gada festivālā būs vērojama īpaša tehnoloģiju noskaņa, jo RIGA IFF retrospektīvas un izpētes apakšprogramma IN TECHNO VERITAS pievēršas cilvēka un tehnoloģiju mijiedarbības aplūkojumam klasiķu radītā kino! Festivāla vieskurators – kinozinātnieks Viktors Freibergs – aicina tuvāk iepazīties ar kinodarbiem, kas pārsteidz un iedvesmo jau vairākas skatītāju un kino veidotāju paaudzes.

Divas filmas, kurās skartās tēmas un uzdotie jautājumi kļuvuši daudz nozīmīgāki, nekā to tapšanas laikā pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Un divas filmas, kas uzņemtas ‘aukstā kara’ periodā, kad šķita – globāla kodolkara draudi, ar tiem saistītais starptautiskais saspīlējums un bailes nekad neatslābs, bet kino ļāva ieskatīties šīm bailēm acīs vai piedāvāja cerību vīzijas. Cilvēce tolaik spēra savus pirmos lielos soļus kosmosa izpētē. Uzplauka interese par zinātni un zinātnisko fantastiku.

Videodroms (Videodrome, 1983) – formu un valodu novatora Deivida Pola Kronenberga tehno-sirreāla provokācija ar vardarbību un smadzeņu skalošanu. Galveno sieviešu lomu filmā atveido rokdīva, grupas Blondie soliste Debija Herija. Endijs Vorhols – amerikāņu popārta mākslinieks un mediju manipulāciju meistars, kā arī Debijas draugs un iemūžinātājs ikoniskajos portretos – raksturojis Videodromu kā astoņdesmito gadu Mehānisko apelsīnu (rež. Stenlijs Kubriks, A Clockwork Orange, 1971).

Brazīlija (Brazil, 1985) – Terija Giljama politiskās satīras caurvīta orveliska distopija, kur retro-futūristisko vidi pieskandē komponista Ari Barrozu slavenās sambas melodijas Brazīlija variācijas. Ieguvis diplomu politikas zinātnē un sašutis par savas valsts virzību sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, režisors savulaik pārcēlās no ASV uz Lielbritāniju, kur pievērsās animācijai un drīz kļuva par vienu no Monthy Python sirreālo komēdiju veidotājiem. Viņš uzskata, ka alternatīva varas un mediju uzspiestajam pasaules redzējumam rodama maģiskajā reālismā.

Diena, kad apstājās Zeme (The Day the Earth Stood Still, 1951) – Roberta Vaiza filma par ciplanētiešu brīdinājumu cilvēcei ietver brīnišķīgus Visuma vēstneša vārdus: “Es neizrādu iecietību muļķībai. Mani ļaudis ir iemācījušies iztikt bez tās.” Balstoties Harija Beitsa 1940. gada zinātniskās fantastikas stāstā Ardievas meistaram (Farewell to the Master), bijušais armijas virsnieks Edmunds Hols Norts uzrakstīja scenāriju šai filmai kā atbildi PSRS un ASV bruņošanās sacensībai. Filmas pārlaicīgo iespaidīgumu apliecina arī tas, ka 2008. gadā Holivuda pasniedza tās rimeiku ar Kianu Rīvsu galvenajā lomā.

2001: Kosmosa odiseja (2001: A Space Odyssey, 1968) – Stenlija Kubrika leģendārā kino simfonija tapusi pēc scenārija līdzautora Artura Klārka īso stāstu motīviem. Te cilvēka evolūcijā izšķirošu lomu spēlē noslēpumaini monolīti, savukārt spriedumu un vājuma ziņā ‘viscilvēciskākais’ uz kosmosa kuģa klāja izrādās superdators HAL 9000. Pats režisors uzsvēris: “Ja filma uzjunda emocijas un ietiecas skatītāja zemapziņā, ja tā jel kā rosina mitoloģiskās vai reliģiskās ilgas un impulsus, tā savu sasniegusi.”

Atgādinām, ka trešdien, 29. maijā, tirdzniecībā nonāks 100 ekskluzīvi 10-biļešu komplekti, kas ir iespēja parūpēties par ievērojami izdevīgāku RIGA IFF apmeklējumu rudenī.

Biļešu komplektu varēs iegādāties mūsu biļešu sadaļā!