Konkursa programmā tiek izrādītas Baltijas jūras reģiona un Ziemeļvalstu filmas, ko raksturo novatoriska kino valoda un izteiksmīgs autora rokraksts. Konkurss nenosaka ne kino veida, ne žanra, ne arī stila ierobežojumus – te atrodas vieta gan dokumentālajam un spēles, gan animācijas un starpžanru kino.
Festivāla noteiktajā ģeogrāfiskajā telpā atklājas pārsteidzoši atšķirīgas skolas, tradīcijas un kino formas redzējumi. Izvēlētie darbi iemieso RIGA IFF pārdomas par rītdienas kino šodien.
RIGA IFF Baltijas jūras valstu un Ziemeļvalstu reģiona ietvaros meklē novatorisku kino valodu un izteiksmīgu autora rokrakstu. RIGA IFF Pilnmetrāžas filmu konkurss piesaka pārmaiņas un aktuālās noskaņas reģiona kino ainavā. Konkursa skates ģeogrāfiskā telpa padara šo vēstījumu ornamentu vēl intriģējošāku, jo kino, kas tapis vienas un tās pašas jūras dažādās pusēs, pārstāv kardināli atšķirīgas kino skolas un tradīcijas, ekrāna valodas risinājumus un redzējumu. Šīs desmit filmas ir RIGA IFF pārdomas par rītdienas kino šodien.
Iesniedzamie darbi
Konkursa programmai tiek atlasītas līdz 10 pilnmetrāžas filmām (minimālais garums – 60 minūtes), kuru tapšanai lielāko finansējuma piešķīrumu atvēlējušas Baltijas jūras reģiona valstis (Dānija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Somija, Vācija un Zviedrija) vai Ziemeļvalstis (Dānija, Islande, Norvēģija, Somija un Zviedrija, kā arī pašpārvaldes teritorijas – Grenlade, Fēru salas un Ālandu salas). Konkursa filmām nav nekādu veidu un žanra ierobežojumu. Tas var būt gan dokumentālais, gan animācijas kino, spēlfilma vai starpžanru veikums.
Pieteiktajām filmām jābūt pabeigtām, sākot ar 2023. gada 1. jūliju, un Latvijā to pirmizrādēm jānotiek RIGA IFF 2024 ietvaros. Izņēmums – Latvijā producētas vai kopproducētas filmas, kuru nacionālā pirmizrāde festivālā ir vēlama, bet ne obligāta.
Balva
RIGA IFF balvai izvirzītos pretendentus vērtē starptautiska žūrija – kino veidotāji un nozares eksperti.
Šī RIGA IFF Pilnmetrāžas filmu konkursa balva ir “Zelta gailis”, kas tapusi sadarbībā ar mākslinieku Ervinu Broku. Konkursa uzvarētājs saņem arī naudas balvu 10 000 EUR apmērā. Apbalvošanas ceremonija notiek festivāla otrajā sestdienā.
Termiņi
Pieteikšanās sākas 2024. gada 12. martā un tiek slēgta 30. jūnijā. Filmas pieteikšanas maksa ir 10 EUR, kas līdz 25. martam netiek piemērota. Rezultāti tiek izziņoti līdz 2024. gada 10. septembrim.
Studijas “Mistrus Media” producente un partnere Boka-Grūbe teju divdesmit gadu garumā veidojusi finansiāli veiksmīgākos, starptautiski novērtētākos un skatītākos Latvijas kinodarbus – to vidū “Emīlija. Latvijas preses karaliene” (2020), “Janvāris” (2022), “Marijas klusums” (2024) u. c. Viena no ražīgākajām, spilgtākajām producentēm no Baltijas – 2019. gadā viņa tika izraudzīta kinoproducentu platformai “Producers on the Move” Kannās. Viņas specializācija ir spēlfilmu, dokumentālo darbu, kopražojuma un servisa filmu projekti un seriālu producēšana. Mācījusies Eiropas studijas Lēvenā, audiovizuālo mākslu un psiholoģiju Rīgā, bet šobrīd studē doktorantūrā un pasniedz vieslekcijas. Eiropas Kinoakadēmijas, Latvijas Kinoproducentu asociācijas, “ACE Producers Network”, “EAVE Producers Network” un Eiropas Sieviešu audiovizuālā tīkla biedre.
Helēna Lindblāda
Lindblāda ir viena no Skandināvijas vadošajām un pieredzējušākajām kinokritiķēm. Kopš 1994. gada ir izdevuma “Dagens Nyheter” kino redaktore un kritiķe, apskatot dažādus festivālus un aktuālo kinorepertuāru. Studējusi kino zinātni un žurnālistiku Zviedrijā un Francijā un praksē akcentējusi kvalitatīvās un kvantitatīvās kino kritikas pretrunas un tendences. Bijusi vairākās festivālu žūrijās, tostarp Toronto, Stokholmā un citviet, savukārt 2010. gadā viņa tika izraudzīta kā Kannu kinofestivāla konkursa “Īpašais skatiens” žūrijas locekle. Kopā ar Ingmara Bergmana pētnieku Stīgu Bjorkmanu izdevusi grāmatu “Fucking Film: jaunais zviedru kino” (2002), aprakstot pārmaiņas Zviedrijas kinematogrāfā. Lindblāda ir Zviedrijas Kinokritiķu asociācijas sekretāre.
Gida Miklebusta
Miklebusta jau vairāk nekā 20 gadus ir Ziemeļvalstu kino un starptautisko kopprodukciju tirgus “New Nordic Films” vadītāja Haugesundas kinofestivālā – tas ir viens no reģionā būtiskākajiem nozares filmu notikumiem, kas pulcē Ziemeļeiropas nozares profesionāļus un drosmīgākos, skatītājus pārsteidzošākos kā autorkino, tā arī žanra projektus. Studējusi kulturoloģiju un kino Nacionālajā kino skolā dzimtajā Norvēģijā. Līdztekus tam strādājusi kā producente, veidojot tādus darbus kā pilnmetrāžas mistēriju “Komēta” (2017) un godalgoto tēva un dēla attiecību drāmu “Kad es krītu” (2018), kas tika izrādīta daudzos ārvalstu festivālos un nominēta četrām Norvēģijas nacionālajām kinobalvām “Amanda”. Miklebusta ir Eiropas Kinoakadēmijas un Norvēģijas Kinoakadēmijas biedre.
Tristans Primegi
Primegi ir viens no vadošajiem Igaunijas kinokritiķiem un žurnālistiem, kā arī kino redaktors kultūrai un mākslai veltītajā iknedēļas izdevumā “Sirp”. Savulaik kino semiotiku studējošais Primegi pazīstams kā asredzīgs, ironisks kultūras un kino apskatnieks, kurš divu desmitgažu garumā recenzē kā igauņu un Baltijas, tā arī festivālu un aktuālā kinorepertuāra darbus dažādiem izdevumiem. Savulaik strādājis Igaunijas Filmu institūtā, Tallinas “DocPoint” dokumentālo filmu festivāla dibinātājs, šobrīd tā kurators, kā arī veidojis kino izlases “Melno nakšu” festivālam. Apjomīgā izdevuma “101 Igaunijas filma” (2020) autors un starptautiskās Kinokritiķu federācijas (FIPRESCI) un Eiropas Kinoakadēmijas biedrs.
Dovīds Kjauleiķis
Kjauleiķim ir plaša, daudzpusīga pieredze kino izplatīšanā Baltijas valstīs, jo īpaši Lietuvā. Vairāk nekā piecus gadus nodarbojies ar filmu izplatīšanu “Lācis, lauva un zars” paspārnē. Izplatīšanas kompānija rotaļīgajā nosaukumā iezīmē savu fokusu – godalgotu, drosmīgu mākslas kino un Eiropas kino, izrādot filmas Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Kjauleiķis Lietuvā palīdzējis tapt kinofestivālam ar tādu pašu nosaukumu, kā arī 2023. gadā darbojās pie visaptverošās Larsam fon Trīram veltītās retrospekcijas, kas tika izrādīta arī Latvijā. Šobrīd viņš ir redaktora vietnieks kultūras izdevumā “Literatūra ir menas”, turpinot attīstīt savas intereses kultūrā. Bibliofils.