Allaž baltā uzvalķelī ģērbtajam De Rualē ar gangstera smaidu konfliktu novēršana kļuvusi par dzīvesveidu. Pilnvarotajam komisāram Taiti salā piemīt atraisīts dabiskums un izcilas diplomātijas spējas, dzīvojot starp augstākajiem politikas ešeloniem un līdzpilsoņu zemāko sociālo slāni. Pieņemot nepareizos lēmumus, nakts gaismā De Rualē izjūt vienlaikus fizisku, nokaitētu pievilcību pret savu statusu, kuru dienā aizšķiļ vietvaras liekulība un gadu simtiem krāts pāridarījums.

Pēc “Brīvība” (2019) īstenotā hedoniski seksuālā eksperimenta ar Luija XVI galma patriektajiem aristokrātiem katalānis Alberts Serra iesviež varoņus, to atsvešinātību un koloniālisma pagātni debeszilajos Klusā okeāna ūdeņos. Kannu kinofestivālā dēvēts par visfranciskāko ne-franču režisoru, radikālā kino pārstāvis savu stilu dēvē par morālo bezmērķību (un LSD skābē izmērcētais politiskās intrigas sižets tam piekritīs) – idejas atnāks pie skatītājiem pašas. Arī humors ar baltajiem peldkostīmiem. Gleznotājs Pols Gogēns, Franču Polinēzijas “zināmākais tūrists”, sacījis, ka ir “jāmācās Taiti nakšu klusumu.” Serra šo driftējošo, halucionogēno klusību izstiepj un lēnītēm lauž uz pusēm.