Provinces mūziķi gatavojas atskaņot A. Dvoržāka koncertu čellam un orķestrim. Solo partiju piekritis nospēlēt vietējās mūzikas skolas vadītāja sen neredzēts draugs. Abu dzīvē vīlušos pusmūža vīru sastapšanās izvēršas nodomā bēgt… Līdz pienāk svētdienas rīts. Tik stings kā biezais olu liķieris, kas nelīst mutē, kad jāpaceļ glāzes par veselību, gaidāmo koncertu un skaistām sievietēm, bet “mazliet pacietības, un būs labs.”

Nenovecojošā melanholiskā komēdija ir acīgs un ironiski poētisks vērojums. Pats režisors par tā laika Čehoslovākijas kino teicis, ka tajā “tikai apliecināts fakts, ka mēs kā indivīdi un kā sabiedrība atrodamies pastāvīgā krīzē.” I. Pasers uzņemas šīs savas pirmās pilnmetrāžas filmas režiju, scenārista V. Šašeka pierunāts, un izraugās draiskās Štepas atveidošanai V. Kršesadlovu, viņas vīra M. Formana pierunāts. Savukārt pats pierunā galvenajai lomai mūzikas pasniedzēju K. Blažeku, kas slēpj cīniņu ar smagu slimību un drīz pēc filmēšanas noslēguma aiziet mūžībā.