Sniegotās pagājušā gadsmita sākuma Rīgas ielās zirgi velk atsperratus, pie Kristus Piedzimšanas katedrāles sastopas iemīlējušos studentu pāris, pa Aleksandra bulvāri slīd tramvajs un alejās trīs kaili koki. Lai nesaltu, pār Operas tiltiņu ejošie vīrieši sabāzuši rokas kabatās, bet sievietes – kažokādas mufēs… Stāsts gan norisinās kādā vārdā neminētā vietā ārpus nometinājuma joslas*.

No Besarābijas guberņas atbraukusī Adele Vaizekinda ir universitātē kursu brīvklausītāja, jo ebreju uzņemšanai noteiktās kvotas beigušās. Drīz pienāk satraucoša vēsts – tā kā viņai te nav tiesību uz dzīvesvietu, policija aicina trīs dienu laikā atstāt pilsētu. Nevēlēdamās ar to samierināties, Adele reģistrējas kā prostitūta. Kamēr viņas mīļotais Rafails Edelhercs dodas apraudzīt vārgstošo tēvu, meiteni arestē uz aizdomu pamata par iereibuša kunga aplaupīšanu. Ieslodzījumā viss pieredzētais izsauc nervu drudzi, ataust atmiņā laimīgā bērnība un vecāku bojāeja ebreju grautiņos…  

Senākā saglabājusies Latvijas teritorijā uzņemtā spēlfilma. Šī traģiskā mīlasstāsta noslēgums, kurā izmisušais Rafails pats saltā naktī mirst pie Adeles kapa, ir zudis. Scenārijs balstīts jurista, literāta un Pasaules ebreju kongresa idejas autora Ābrahama Šaikevica Šomera lugā Uz jūras un Elisa salā (Afn yam un Ellis Island), kas vairākkārt ekranizēta un iestudēta teātrī.  

*Teritorija Krievijas Impērijas rietumu apgabalos, ārpus kuras bija aizliegts apmesties uz dzīvi ebrejiem, izņemot 1. ģildes tirgoņus, personas ar augstāko izglītību, reģistrētās prostitūtas, bijušās militārpersonas un kristītos ebrejus.