“Esmu visvairāk krāptā sieva rivjērā,” nekustamo īpašumu aģentam nosaka skumju saburzītā Suzanna. Dienvidfrancijas vēju dzestrumā viņa lūko pēc jaunas villas. Suzanna ir trīs bērnu māte, buržuāziska trofejas sieva un četrdesmitgadniece Venēras kažokādā. Viņa vienlaikus jūtas liekulības pilna un statusa “pasargāta”. Mīļākais, galants preses skribents, ielaužas kā brāzma, solot patiesu dzīvi. Šāda dzīvesveida kompensācija atraisa viņas apziņas plūsmu. Tikmēr vīrs Žans – lai kur arī viņš nebūtu – solīja piezvanīt laikā no pieciem līdz sešiem.

Franču klasiķa Benuā Žako darba pamatā ir Margaritas Dirā luga (1968), kas tāpat kā Virdžīnijas Vulfas “Deloveja kundze” (1925) risina sievietes sociālo lomu dzīvotspēju vienas dienas nogrieznī. Konceptuālajā kamerdrāmā, režisora vārdiem, sastopas vodeviļa un Rasins, bet aktrise Šarlote Geinsbūra ir enigmātiskās Suzannas spogulis. Žako allaž intriģējusi sievietes psihe un psihoanalīze – viņš savu sadarbību 70. gados ar rakstnieci Dirā dēvējis par formējošu pieredzi, bet “skolotājam” Žakam Lakānam filmējis dokumentālo lekciju ciklu.