Spoku suns ir pasūtījuma slepkava, kurš savrupi dzīvo uz kāda nama jumta, barojot simtiem baložu un pārlasot dzenbudisma priestera, samuraja Tsunetomo Jamamoto rokasgrāmatu “Hagakure”. Viņš kalpo tikai savam meistaram, mafijas pasūtītājam, sazinoties ar baloža pārsūtītu zīmīšu palīdzību. Mafijas klanam, kas savā starpā šķeļas, Spoku suns kļūst neērts. Sagaidot nāves draudus, viņš pārdomāti seko kodeksam – tiek pieteikta kara dzeja, kas piestiprināta pie raiba baloža kājas.

Visprecīzāk šo gangsterdrāmu filmu būtu iespējams dēvēt kā Džārmuša popkultūras miksteipu. Nedaudz no Žana Pjēra Melvila “Samurajs” (1967) skatienu atmosfēras, vietumis žesti no Seidžūna Suzuki jakudzu kino, tad skaņu telpā iebrāžas “Wu Tang Clan” hiphopa formas nemirstība, turpretī spriedzi vēdina itāļu mafijas krusttēvu gegi. Viena no amerikāņu aktiera Foresta Vitakera karjeras būtiskākajām lomām, kuru Džārmušs rakstījis īpaši viņam – aktiera suņa padevīgo acu seja ir pilna rūpju un mīlestības pret mazāk pasargātajiem. Šis traģiskais taisnības cīnītājs tic, ka iznīcina ļauno un gatavojas savai pēdējai gribai, kas vienlaikus arī ir nāve. “Mēs esam kā divas senas, tikpat kā izmirušas tautas… un viss mums apkārt mainās,” Vitakera varonis noteic, klausoties mūziķa RZA radītās himnas. 

Filma tiek izrādīta festivāla programmā sadarbībā ar “Lācis, lauva un zars.”