Trīs mielasti ārpus mājas. Trīs ēdienkartes. Trīs dienas laiki. Ja brokastīs mēs vēlamies to, ko visi citi, tad pusdienās vēders čurkstinās līdz baltkvēlei. Var apēst savu kurpi vai pat galda kāju! Tikmēr vakariņās mēs gribētu nobaudīt ko īpašu – varbūt kādu daļiņu sevis? 

Kad 1966. gadā uz ekrāniem iznāca čehu režisores Veras Hitilovas filma “Margrietiņas”, kurā divas dienas skaistules sarīko grandiozas bakhanālijas ar ēdienu, tā komunisma blokā radīja rezonansi. Pārtika Padomju Savienībā un tās satelītvalstīs bija vārīgais punkts, tamdēļ Švankmajera trīsdaļīgā filma ir kas vairāk par ēdienreižu dienasgrāmatu – tās iedarbība ir fizioloģiska un psiholoģiska, bet pāri visam arī politiska.