Dikensa romāniem līdzīga Kopenhāgena 1919. gadā. Jaunā, nabadzīgā šuvēja Karulīne meklē karā pazudušo vīru. Vēršoties pēc palīdzības pie šūšanas fabrikas vadītāja, viņu starpā uzšķiļas kaislīga dēka. Pēc priekšnieka atraidījuma un darba zaudēšanas Karulīne ir palikusi viena ar ārlaulības bērnu. Viņa satuvinās ar saldumu un adopcijas bodītes saimnieci Dagmāru, kura uzņemas rūpes par dzīves pabērniem. Tomēr ne tieši tā, kā Karulīne bija iedomājusies…
Ja gardi melnas tušas aprisēm līdzīgās filmas sākums sola necilas Pelnrušķītes augšāmcelšanos, tad turpmākais pārtop par psiholoģisku brāļu Grimmu hororu. Zviedru režisora van Horna pārpasaulīgā, neglīti skaistā filma Kannu galvenajā konkursā ieguvusi odiozu reputāciju. Izsmalcināts autorkino, apdullinoša žanra esence un sociālo šķiru nāves deja, bet pāri visam – estētiski atjautīga interpretācija par dāņu sērijveida slepkavu Dagmāru Overbiju (lomā dāņu granddāma Trīne Dirholma). Satricinoša kino pieredze – viens no šī gada kino definējošajiem darbiem, kas anatomiski preparē māsības, solidaritātes un sievietes ķermeņa autonomijas tēmas.
Kuratora ceļavārdi: Dāņu kino gada stūrakmens. Lielā ekrāna lieldarbs, kurā kontrastē it viss – gaisma un tumsa, trūcīgie un augstdzimušie, cirka zobgalības un kara sakropļotie, dzīvība un nāve.