Jūs jau zināt – tas allaž sākas ar ko brīnišķīgu. Tedijs, pavisam parasts mirstīgais, ir viena no darba bitēm, kas ar savu medu aplolo bišu karalieni. Vienīgo, uzmanības centrā esošo kolonijas pravieti. Ilgi savā prātā viņš briedinājis uzskatu sistēmu par pasaules galu. Tās pamatā ir teorija par cilvēkiem līdzīgiem citplanētiešiem, kuri draud iznīcināt Zemi. Kad šķiet, ka aizdomās turamais ir līdzās, Tedijs ar draugu nolemj rīkoties – viņi nolaupa farmācijas korporācijas karalieni Mišelu, kura, redz, ir drauds viņa planētai. 

Grieķu režisors Lantims savā devītajā pilnmetrāžā pārskata korejiešu autora Džana Džunhvana kulta zinātniskās fantastikas komēdiju “Glābiet Zaļo planētu” (2003) par konspirācijām un pasaulēm, kas ir “mūsu galvās”. Nosaukuma pamatā ir grieķu vārds, ko attiecina uz Vidusjūras reģionā dzimušu ticību par bitēm – tās spontāni rodas no mirušu dzīvnieku, piemēram, vēršu kautķermeņiem. Venēcijas kinofestivāla galvenajā konkursu greznojošajā satīrā Lantims nenovēršas no absurda šūpulī izauklētā stila, asas cilvēkpētniecības, aktieru ideāliem Emmas Stounas – šī ir viņu sestā sadarbība – un Džesija Plemonsa un komponista Džerskina Fendriksa, kā arī atgriežas filmēt dzimtajā Grieķijā un kadrā pulcēt neprofesionāļus. Metot sižeta kūleņus un vētot alternatīvo patiesību skriemeļus, Lantims ar šo darbu uz neilgu laiku atvadās no kino veidošanas, lai pievērstos fotomākslai.