Ķermenis un dvēsele: īsfilmu nacionālā konkursa seanss šogad iezīmē ārkārtīgi interesantu līdzsvaru starp kustību, nemieru, pašrefleksiju un personīgām pārdomām. Mēs sākam ar divām mīlestības vēstulēm Rīgai un tās urbānajai enerģijai un poēzijai: filma “Rīgas līnijas” savij trīs dažādu tēlu trajektorijas, delikāti saskaņojot tās ar pilsētas iekšējo ritmu, savukārt īsmetrāža “Žļurga” ir izbrauciens džeza mūzikā un perkusīvākās ielās. Īsfilma “Uz saulrietiem skatoties” ir atmosfērisks ceļojums sliņķiem, kas radīts nostalģiskā vecās skolas videospēļu estētikā, lai radītu papildu eskeipisma slāni, ko vajā mūžīgais jautājums: vai man palikt vai doties prom (no savas mazās Latvijas piekrastes pilsētiņas)? Pēc tam atskatāmies uz to, no kurienes esi nācis vai no kā esi bēdzis – tas ir vienojošais pavediens pārējās filmās, kurām ir kopīga ģimenes tēma. “Ziņotājs” ir turpinājums pērnā gada filmai “Vērotājs”, kas šoreiz koncentrējas uz režisora ​​tēva konfliktiem ar “čeku” 70. gados. “yolo” ir vairāku paaudžu portrets par režisores ​​mātes nāves radītajām sekām.  No otras puses, “Omamma” varētu būt īstā un vienīgā filma Latvijas vecmāmiņām. Galu galā – kāpēc gan nepalikt ģimenē uz visiem laikiem? Vai pat labāk – atgriezties mātes vēderā kā sirreālajā filmā “Mājas adrese – dzemde”? Kā rakstījis Džordžs Bernards Šovs: “Ja nevari atbrīvoties no ģimenes skeleta, vari tam tikpat labi likt dejot.” Vai arī filmēt to ar iztēli.

Īsfilmu starptautiskā konkursa programmu no abām pusēm ierāmē vārdi “utopija” un “patiesība”, kas raksturo pasauli, kurā dzīvojam – mums vienmēr jāturpina cerēt uz labāku dzīvi. Un tad ir patiesība – ne tikai fakti un statistika, bet tā, kas mēdz būt dīvaināka par fikciju. 24 īsfilmu starptautiskā konkursa darbi no Irānas, Japānas, Kanādas, Somālijas un teju visas Eiropas tiks izrādīti četros tematiskos seansos. Konkursa izlases “Sāpes, sliedes un citas ziņas”, “Utopijas nav – tā ir utopija”, “Vajag otru” un “Neērtas patiesības” pievēršas par galamērķi svarīgākiem ceļojumiem un to emocionālajai bagāžai, izspēlē ilgas pēc ideāliem un nesasniedzamajiem apvāršņiem, atgādina, ka nepieciešami tikai divi, lai radītu pasauli, un atklāj neērto patiesību – šai pasaulē neviens nevienu līdz galam nepazīst.