Dzīve Čornobiļā. Kodolkatastrofas traģēdijas vietas “atsvešinājuma zona” ir Igora patvērums. Trīsdesmitgadnieks ar divām augstākajām izglītībām nelegāli dzīvo Čornobiļā jau septiņus gadus. Meklējot patvērumu no civilizācijas, kara Ukrainā un viņu pašu urdošajām problēmām, Igors vēlas rast mieru. Šajā Atlantīdai līdzīgajā nostūrī bez Igora mīt arī vietējie iedzīvotāji, kuru namiņi ir ieauguši dabas pavēderē. Tā ir nesasniedzama, savrupa un unikāla planēta.

Metafiziska zona starp dabu un cilvēku, pagātni un šodienu, postu un apsolījumu par mieru. Režisoram Kairišam raksturīgajā manierē filmā ir atsauces uz operu – šajā stāstā tā ir Nikolaja Rimska-Korsakova “Leģenda par neredzamo pilsētu Kitežu un jaunavu Fevroniju”. Libreta pamatā ir divas teiksmas – par skaisto Fevroniju, kura dzīvoja mežā un uzskatīja dabu par Dieva templi, un par neredzamo pilsētu Kitežu, kuru atrast lemts tikai dvēselē patiesiem cilvēkiem. Eiropas festivālos izrādītais un novērtētais darbs desmit gadu laikā ieguvis vēl trāpīgākas aprises.