Unikālais izdevums “Paradžanovs. Pasaules. Scenāriji un vēstules no zonas” apkopo armēņu kinorežisora un mākslinieka Sergeja Paradžanova (1924–1990) latviski tulkotos kinoscenārijus un vēstules, kolāžas un grafikas, kā arī viņa pētnieku un daiļrades aizrauto esejas. Atzīmējot autora simtgadi, Karinē Paronjancas un Ilzes Paegles-Mkrtčjanas sastādītā un apgāda “Pētergailis” izdotā grāmata ir pirmā Paradžanova tekstu izlase latviešu valodā.

Armēņu ģimenē dzimušais Paradžanovs uzaudzis Tbilisi – mākslinieciskajā un karnevāliskajā pilsētā. Paradžanova daiļrades kodi ir toņiem, ritmiem, poēzijai un ekrāna spēlmanim raksturīgajai improvizācijai pakļauti. No Kijivas freskām un paša Paradžanova iecienītajām daudzpunktēm līdz granāta krāsas šļakstiem, cietuma gadiem un padomju režīma represijām. Viņa slavenākie kino darbi ir “Aizmirsto senču ēnas” (1965) un “Granāta krāsa” (1969), kā arī pēc lieguma strādāt uzņemtās filmas – “Leģenda par Suramas cietoksni” (1985) un “Ašiks Keribs” (1988). Paradžanovs ir darbojies arī kā mākslinieks – viņš ir radījis daudz zīmējumu un kolāžu, instalāciju un asemblāžu.

Strādājot Ukrainas, Armēnijas un Gruzijas kinostudijās, Paradžanova ekstravagantās izpausmes un atklātā padomju varas kritika nepasargāja viņu no valsts represīvās sistēmas: teju desmit gadus viņam bija aizliegums veidot kino, tikmēr četrus gadus viņš pavadīja stingrā režīma cietumā. Tomēr režisors atrada sevī spēku atgriezties pie kino veidošanas un turpināt gūt starptautisku atzinību, par saviem darbiem saņemot apbrīnu no Federiko Fellīni, Mikelandželo Antonioni, Žana Lika Godāra, Akiras Kurosavas un daudziem citiem.

Unikālais izdevums “Paradžanovs. Pasaules. Scenāriji un vēstules no zonas” apkopo armēņu kinorežisora un mākslinieka Sergeja Paradžanova (1924–1990) latviski tulkotos kinoscenārijus un vēstules, kolāžas un grafikas, kā arī viņa pētnieku un daiļrades aizrauto esejas. Atzīmējot autora simtgadi, Karinē Paronjancas veidotā un apgāda “Pētergailis” izdotā grāmata ir pirmā Paradžanova tekstu izlase latviešu valodā.