Izdevniecības “Aminori” paspārnē klajā nācis jauns kino sērijas izdevums. Vācu kino režisora Vernera Hercoga, viena no 20. gadsimta kino titāniem, autobiogrāfiskais darbs “Katrs par sevi un Dievs pret visiem” pirmajā personā vēsta par autora radošo karjeru un dzīvi. Pirmo un vienīgo reizi izstāstot savu dzīvesstāstu, hipnotiskā atmiņu virpulī Hercogs atšķetina un atdzīvina savas svarīgākās pieredzes un iedvesmas.

Hercogs piedzimst 1942. gada septembrī Minhenē, Vācijā, Otrā pasaules kara laikā. Drīz Vācija tiks sakauta, un no kara drupām un šausmām būs jāveido jauna pasaule. Bēgot no Sabiedroto bombardēšanas reidiem, Hercoga māte viņu un viņa vecāko brāli aizved uz Bavārijas laukiem, kur viņš lielu daļu savas bērnības pavada badā un dziļā nabadzībā. Tieši tur, veidojoties jaunajai pēckara kārtībai, uzaug viens no nākamo septiņu desmitgažu tālredzīgākajiem kino veidotājiem.

Līdz 11 gadu vecumam Hercogs nezina par kino medija eksistenci. Viņa interese par filmām sākas 15 gadu vecumā kā autodidaktam, bet, tā kā neviens nevēlas tās finansēt, viņš strādā nakts maiņā par metinātāju tērauda rūpnīcā. Hercogs sāk ceļot kājām. Viņš veic savu pirmo telefona zvanu 17 gadu vecumā, bet savu pirmo filmu noskatās 19 gadu vecumā. Nākamie gadi ir sākums neprātīgi produktīvam darba mūžam, aptverot septiņus kontinentus, dokumentāro un aktierkino, kā arī literatūru un dažādus projektus.

Nesen saņēmis balvu par mūža ieguldījumu Venēcijas kinofestivālā, Hercogs turpina strādāt un pētīt neglītumu un postu, drosmi un pašaizliedzību, cildeno un kritisko. Nebūs pārspīlēts sakot, ka viņa kinodarbi, “Fickaraldo” (1982), “Grizli vīrs” (2005) un jaunākais darbs, “Spoku ziloņi” (2025), kas ieved Angolas savannā, apcer dabas visvarenību un mistēriju un tai līdzās esošo cilvēku.