Stāsts par Mēriju Grīnbergu (1909–1975), kurai jāpateicas par to, ka 1944. gadā nacistu izvestās Latvijas mākslas vērtības atgriezās dzimtenē. Kristīnes Želves filma balstīta autentiskās Mērijas Grīnbergas vecākās dienasgrāmatās, kas portretē viņas dzimtas likteni no 20. gadsimta sākuma līdz dziļiem padomju laikiem – no augstākās sabiedrības līdz proletāriskam trūkumam. Mērija jaunākā dzīvoja dramatiskā laikā, kas salauza daudzu cilvēku likteņus, tomēr pierādīja – nesavtība un pašaizliedzība nav vien grāmatās rodama. Pateicoties šādiem cilvēkiem ir saglabājusies latviešu kultūra un tautas vitālais gars. Cauri dramatiskajai iekārtu maiņai abas Mērijas iznesa uzticību dzimtenei, mākslai un pienākumam, ko diktē sirdsapziņa un audzināšana.