Reiz sensenos laikos Vladivostokā, Krievijā, dzīvoja kāda vecenīte, kas bija kopā ar savu večuku visu mūžu aizvadījusi. Viņi dzīvoja kā divi suņi, nemitīgi kozdami viens otram. Viņš viņai teica: “Nepīpē, Oļa!” Viņa viņam atbildēja: “Ej tu ratā!”. Tā laimīgi ritēja atvēlētais laiks… piedzima bērni un arī mazbērni. Līdz kādu dienu vecenīte nomira. Nē, pasaka nav galā. Jautrība ar to tikai sākas, jo kā gan dzīvot tālāk?