Pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigas. Piecpadsmit gadus vecais Kodrats dzīvo Kabulas ielās un melnajā tirgū pārdod kino biļetes. Viņš ir stāvā sajūsmā par Bolivudu, tāpēc iztēlojas sevi iemīļotākajās kino ainās. Kādu dienu policija aizved puisi uz padomju bāreņu namu. Laikā, kad Kabulā mainās politiskā situācija, bērni vēlas aizstāvēt savas mājas. 

Filmas režisors uzsver, ka nav iespējams izvērtēt tagadni, ja nepārzina nākotni. Ir pietiekami daudz filmu, kas uzņemtas par Afganistānu – visa pasaule redz, ka tajā risinās konflikts. Savukārt viņu interesē iedziļināties šī jucekļa aizsākumos. Bāreņu nams šajā darbā ir vienīgā vieta valstī, kur visi sadzīvo, neatkarīgi no tautības vai reliģiskās piederības.

Kuratora skatījums: Režisore virtuozi rīkojas ar žanriem, pieaugšanas stāsta dramatiskākajos mirkļos iestarpinot Bolivudas cienīgus dziesmu un deju numurus.