Neilgi pirms Lielās franču revolūcijas par pārmērīgu samaitātību no Luija XVI puritāniskā galma patriektie aristokrāti dodas patverties Vācijā, pie leģendārā pavedinātāja un brīvdomātāja hercoga de Valhena. Viņi vēlas liekulīgajā zemē izplatīt libertīnismu – ekstrēmu hedonismu, kas noliedz morāles normas un autoritātes. Bet vairāk par visu – rast drošu vietu, kur nodoties savām neierobežotas baudkāres spēlītēm. Un viņi nonāk tumšā naktī meža izcirtumā...

Režisors uzņēmis filmu par iekāri, kas pamatinstinktos ceļo cauri gadsimtiem un sola iespēju aizmirsties. Libertīni gribēja būt brīvi. Jautājums – brīvi no kā? Pēc kā neesamības tiecās šī brīvība? Un vai šī neesamība bija un ir panesama? Serras nolūks ir panākt, lai filma iespaido fiziski – lai skatītājs, iznākot no kinozāles, justos kā rītausmā iznācis no naktskluba. Lai nav nošķirams, ko esi redzējis, ko dzirdējis un ko vien iztēlojies. 

Kuratora skatījums: Brīvība uzdrīkstēties, brīvība būt un brīvība realizēt savu māksliniecisko ideju, neraugoties ne uz ko. Režisors izaicina skatītāju pārvarēt mietpilsonisko klīrību, lai iegūtu unikālu kinematogrāfisko pieredzi.