18. gadsimta sākums. Kaut kur Igaunijā pēc desmit kara, mēra un bada gadiem zeme ir no cilvēkiem kā izslaucīta. Gaisā trīs nemierīgs klusums. Zvaigžņotā naktī divi zemnieki liedagā atrod svešinieku. Viņš izskatās nožēlojams un pusdzīvs. Abi aizved viņu pie vietējā muižkunga un palīdz atgūties. Kad nepazīstamais vīrs atver acis, viņš aptver, ka neatceras, kas viņš ir un kā šeit nonācis. Pats sev kā svešinieks, kas nevar doties prom...

Galvenais varonis palēnām atlabst un cenšas atbildēt uz jautājumu: kas es esmu? Ap viņu ir savāda, nenoteiktības un pieaugoša nemiera pasaule. Par pāgātni ir šis tas nojaušams, bet ko lai iesāk, ja rastās atbildes ir vairākas? Un ja tās nešķiet labas diezgan?

Kuratora skatījums: Kaurs Koks turpina Rainera Sarneta aizsākto folkgotikas tradīciju igauņu kino, gan atsakoties no melnbaltās nosacītības. Režisore virtuozi rīkojas ar žanriem, pieaugšanas stāsta dramatiskākajos mirkļos iestarpinot Bolivudas cienīgus dziesmu un deju numurus.