Einārs un Kaspars ir līdzīgi, bet tomēr ļoti atšķirīgi cilvēki. Viņi nav tikušies veselu mūžību, lai gan mājas šķir vien upe. Katru dienu abi vēro viens otru iztālēm un zina, kad nepārvaramā klusuma otrā pusē kurina krāsni vai dodas pie miera.

Vienkāršais, bet intriģējošais stāsts ir par diviem brāļiem – Olafu un Haderu. Jaunības dienās viņi abi ļoti mīlējuši vienu sievieti. Mina bija viena brāļa sieva un otra brāļa mīļākā. Šajā mīlestībā dzimušais Larss ir miris, un tajā vainojami abi vīrieši. Lietuviešu režisors Aļģimants Puipa savos līdzšnējos darbos bieži pievērsies nacionālās literatūras ekranizācijai, atainojot Lietuvas lauku ļaužu un zvjenieku mentalitāti.

Kuratora skatījums: Teju bibliski motīvi lietuviešu kino klasiķa filmā. Līdzība par brāļiem un klusumu, kas ir tik smags kā applūdušās apkārtnes pļavas.

Seansā: Tikšanās ar filmu veidotājiem