Pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākums Čehoslovākijā. Bratislavas katoļu garīgajā seminārā ierodas divi jauni audzēkņi. Lai pārraudzītu baznīcā notiekošo, komunistiskā partija nodibinājusi organizāciju Pacem in Terris (Miers virs zemes). Ikviens garīdznieks, nu arī abi puiši, ir izvēles priekšā – sadarboties ar totalitārās valsts varas struktūrām vai uzdrošināties neaptraipīt ne savu ticību, ne sirdsapziņu.

Dzestrākais režisora vēstījums saistās ar to, ka visi kalpojam kādai ideoloģijai. Neatkarīgi no tā, vai apzināmies, dažādi spēki – politika, reliģija, pārticība, nabadzība… – vada mūs un neizbēgami iespaido vērtības un attieksmi. Te var slēpties slazdi: “Arī pašlaik mediji, politiskās partijas, sludinātāji un intelektuāļi iedzen cilvēkus stindzinošās bailēs un nedrošībā.” Ivans Ostrohoskis gaisotnes ziņā tiecies šajā tuvplānos izcilajā melnbaltajā filmā tuvoties čehu jaunā viļņa režisora Ivana Pasera Intīmajam apgaismojumam (1965).