Ceļā uz krematoriju, kas atgādina orientālu templi, var našķu kioskā iegādāties krēma zārciņus un vaniļas sēru vainadziņus. Pats krematorijas vadītājs Karels Kopfrkingls hipnotiski melodiskā balsī citē Tibetas mirušo grāmatu un atbrīvo dvēseles, 75 minūtēs pārvēršot miesas pīšļos. Viņš ir lepns ģimenes galva un atturībnieks. Īpašākos brīžos idilliskajā namā skan Gustava Mālera Dziesmas par mirušiem bērniem vai pat kas dzīvelīgāks – Kamila Sensānsa Nāves deja. Dižā vācu nācija sola jaunu vērienu viņa ambīcijām, tik tās asinis dzīslās… sievā un paziņu lokā rit daudz ebreju asiņu.

Filmas scenāriju slovāku režisors izstrādāja kopā ar novatorisko literātu Ladislavu Fuksu, kura romānā tas balstīts. Darbība norisinās Prāgā pirms un pēc lielvalstu 1938. gada Minhenes vienošanās, kas gan paredzēja tikai vāciešu apdzīvotās Sudetijas atdošanu Vācijai, bet izvērtās par visas Čehoslovākijas ieņemšanu. Estētiski perfekti strukturētais darbs vienlaikus magnētiski piesaista un atgrūž, gluži kā narcisiska psihe vai vilinošas idejas ar postošām sekām. Sirreālisms, ekspresionisms, melnum melns humors, iekļūšana aizliegto filmu sarakstā… Obligātā skatāmviela daudzslāņaina, neparasta kino meklētājiem.