Katja Koka nav neglīta, tikai ģērbjas kā noplukusi vešeriene, jo viņas ekscentriskais tēvs neko neliedz savam dēlam, bet meitas vajadzības atstāj novārtā. Pacietības mērs ir pilns, tāpēc viņa dodas uz skolas izlaiduma balli, tērpusies brāļa frakā, turklāt nekautrējas kūpināt cigārus un iemalkot brendiju. Dumpinieces līgavainis gan ir dižciltīgs puisis, tomēr kaut ko tādu karalistes mazpilsētas ļaudis rāmu prātu pieņemt nevar.

Šī dzirkstošā komēdija septiņos cēlienos ir viens no Zviedrijas mēmā kino izcilākajiem paraugiem, pēdējā Kārinas Svānstremas (1873–1942) pilnmetrāžas filma – viņa pati tajā spēlē godājama garīdznieka atraitni, nešpetnu krietno tikumu uzraudzi vietējā sabiedrībā, kur jaunietes mēdz uzvesties “vēl nekaunīgāk kā renesanses laikmetā”. Režisore turpināja savu aktrises karjeru un kļuva par Zviedrijas lielākās filmu studijas “Svensk Filmindustri” radošo direktori un vadošo producenti – ietekmīgāko sievieti valsts kinoindustrijā.