Meksikas antropologam Santjago Henovesam rodas ideja pētīt cilvēku saskarsmes īpatnības noslēgtos, bīstamos apstākļos. Kas mudina citam citu neieredzēt? Tiek radīts ideāls pētījumu lauks – dzelzs pontonu plosts, kurā jāizpaužas vistumšākajām dziņām. 1973. gada maijā tas no Kanāriju salām uzsāk savu ceļu pāri Atlantijas okeānam. Bez motora, bez pavadoņiem, bez iespējas bēgt. Izraudzīti tikai seksuāli pievilcīgi cilvēki no dažādām valstīm, un tā kā sekss saistās ar vainu un kaunu, viens no viņiem ir pat katoļu mācītājs, savukārt atbildīgākās pozīcijas uzticētas sievietēm. Zinātnieks dokumentē katra spriedzi, trauksmi, raizes, sapņus un vilšanās.  

Režisors šo pārsteidzošo pētījumu ir izcēlis no aizmirstības – atradis par zudušiem uzskatītus arhīva kadrus un sapulcējis septiņus no vienpadsmit cilvēkiem, kas piedalījās 101 dienu ilgušajā eksperimentā, kurā visa grupa kļuva par saliedētu cilti, bet gaidītā vardarbība un agresija izpaudās tikai… idejas autorā. 2017. gadā oriģinālā plosta kopija tika izstādīta kā mākslas instalācija Pompidū centrā Parīzē.