Sniegotā februārī tiek izziņota mazpilsētas gadskārtējā brīvprātīgo ugunsdzēsēju balle. Ar mūziku, dejām, loteriju, skaistumkonkursu un 86 gadus vecā goda prezidenta apbalvošanu. Mūzikai, dejām un alus kausiem nav ne vainas, bet pārējais iet strauji grīstē atbildīgās komitejas acu priekšā, turklāt netālu liesmas apņem sirma vīra namu… 

Lustīga komēdija, kas izvēršas traģiskā farsā. Te netrūkst ļautiņu, kam tukši pauri, gari nagi un sekla sirdsapziņa. Scenārijs tapa pēc pieredzētā vājprāta īstā ugunsdzēsēju ballē. Pats Milošs Formans 1970. gada intervijā teicis: “Tā ir visu valdību, visu komiteju problēma. Cenšas un izliekas, un paziņo, ka gatavo laimīgu, priecīgu un interesantu vakaru vai dzīvi cilvēkiem. Tikai tie labākie nodomi. [..] Bet piepeši iestājas katastrofa, tāpēc, manuprāt, atainoju mūsdienu pasaulē notiekošo.” Šo filmu var interpretēt dažādi. Arī kā politisku pamfletu, tāpēc 1973. gadā valdošās komunistiskās varas vīri to aizliedza “uz visiem laikiem”.