Zigijs pēckara gados atrodas jauniešu labošanas iestādē Ziemeļvācijā. Viņam vajadzētu rakstīt eseju Pienākuma prieks, bet tā vietā jaunietis atceras, kā tēvs nacisma režīma laikā nodeva savu draugu, ekspresionisma gleznotāju Maksu. Zigijam vajadzēja palīdzēt tēvam, bet viņu valdzināja tā sauktā deģenerātu māksla. Pagātnē piedzīvotais ataust no jauna, pārtopot visdzīvākajā gleznā, kādu Zigijs savā mūžā redzējis.

Literārais kvartets – Ginters Grass, Heinrihs Bols, Martins Valzers un Zigfrīds Lencs – veidojis vācu pēckara literatūras aprises. Lenca romāns (1968) tiek uzskatīts par vienu no spilgtākajiem Otrā pasaules kara un Vācijas vēstures pretrunu izgaismotājiem. 1971. gadā romāns ekranizēts televīzijas formātā, bet nepilnus 50 gadus vēlāk arī pirmo reizi nonācis uz kino ekrāniem Švohova gleznieciskajā režijā.