Seni draugi tiekas pārsteiguma svinībās uz salas – tā reizi desmit gados ierasts, kaut jubilāre burziņam nav noskaņota. Bezrūpīgie rituāli vairs nespēj idilliskajā vidē apslēpt to, ka sašķiebies pat vecā namiņa vējrādis, un, tuvojoties pusmūžam, sāpīgi atspēlējas sastrādātās aplamības. Brīdis, kad satricina atskārta – jaunība noriet strauji un biedējoši kā saule vasaras vakarā, kura sārtie padebeši varētu būt netālās atomelektrostacijas sprādziena iekrāsoti.

Spirgtajā komēdijā nav ne vēsts no ziemeļnieciskā skopuma vārdos – režisores un scenārija autores Jenni Toivoniemi tēlu bangojošās emocijas, ironija un runas uzplūdi meistarīgi iekļaujas niansētās mizanscēnās ar Somijas dabas skatu piedevām. Smeldzīga melanholija mijas ar apokaliptiskām bažām, dziļi ievainojumi – ar smaidu un piedošanu. Un nekādas pašapmuļķošanās mierinājumā, ka viss vēl priekšā.