Losandželosas pasaka, kurai lemts kļūt par cinisku traģēdiju. Sevi par Dieva pērtiķi dēvējošais stāvkomiķis Henrijs un operas dīva Anna mīl viens otru tik daudz. Tik kaisli un patiesi, ka velta savai mīlai duetu. Henrija iznīcinošais humors ik vakaru “nonāvē” skatītājus, bet Annas balss tos pavada un “izglābj”. Ir tikai pāris iespējas pateikt patiesību, netiekot nogalinātam, nogārdz Henrijs. Pēc abu apdāvinātās meitas Anetes dzimšanas pasaule maina žanru. Skaudība, aizvainojums, slikta publicitāte, tabloīdu prese, #MeToo un no greizsirdības dzimis ļaunums. Vai mēs varam sākt?

Šogad Kannu kinofestivālā šis pretrunīgais un personīgais mūzikls ar Ādamu Draiveru un Marionu Kotijāru mīlētāju lomās režisoram Leosam Karaksam atnesa labākās režijas balvu. Tas sākotnēji tapis kā Rona un Rasela Meilu – konģeniālās grupas “The Sparks” – koncertprogramma. Kino apmāto brāļu iecere “Ingmara Bergmana pavedināšana” bijusi tehniski sarežģīta, tamdēļ laika gaitā attīstījusies ideja par poproka operu “Anete”. Vienā Kannu ballītē viņi sastapa franču rēno ekstrēmistu Karaksu… Filmas uvertīrā Karaksa un Meilu orķestrētais koris sniedz šādu instrukciju: aicinām nedziedāt, nesmieties, neplaudēt, neraudāt, nežāvāties, nebūjināt vai nepirst!