1942. gada februāris pienāk ar sīvu salu, sniegu un dzīvības sasalumu. Ļeņingradiešiem vairākus mēnešus zināms bads, transporta un ūdensapgādes aprāvums, pavadot dienas uz spēku panīkuma robežas un nacistisko spēku ielenkumā. Jauna sieviete, vārdā Olga, simtos lakatu satinusies, dodas pie tēva, cerot pēdējo reizi viņu satikt. Nupat viņa apglabājusi vīru, paredzot, ka arī pati mirs no bada. Pirms nāves Olga vien vēlas lūgt tēva piedošanu.

Ļeņingradas, mūsdienu Pēterburgas, aplenkums ilga 872 dienas, bet šī kinodarba pamatā ir vienas no blokādi piedzīvojušo, rakstnieces Olgas Bergoļcas, atmiņu romāns “Dienas zvaigznes”. Melnbaltais, vizuāli vieliskais Andreja Zaiceva kinodarbs dēvēts par blokādes baiļu un naida “Odiseju”, Maskavas kinofestivālā iegūstot galveno balvu un skatītāju simpātiju godalgu. Šajā vēsturiskajā melodrāmā un izkoptajā sasaluma estētikā sastopas Ļeņingradas Madonna, leduspuķu bērni, aizsalušas sirdis un pie pēdējiem maizes riecieniem noglabāta ticība tam, ka dienas taps citādas.