Trīs dienas 1943. gada aprīlī Padomju Savienības teritorijā. Debesis un zeme iekrāsojušās tādā pašā purva krāsā kā vācu armijas sabiedroto ungāru karavīru uniformas. Kādreizējais lauksaimnieks, tagad apakšleitnants Ištvāns Šemetka saņem uzdevumu doties no ciema un ciemu, lai šai pusē iznīcinātu padomju partizānus un to atbalstītājus. Pēc neveiksmīgas operācijas iet bojā virsnieks. Šemetka, pakļāvīgais cilvēks, negaidīti kļūst par viņa aizvietotāju. Viņš nezina, vai jārīkojas tā, lai fīrers atbalstītu viņa rīcību, ja par to zinātu.

Šī gada Berlīnes kinofestivāla konkursante, kas godalgota ar “Sudraba lāci” par labāko režiju, tapusi ar Latvijas un studijas “Mistrus Media” līdzdalību un daļēji uzņemta Latvijā. Iedvesmojoties no ungāru literāta Pāla Zāvadas romāna (2014), Dēnešs Naģs ar komandu savā debijas pilnmetrāžā radījis eksistenciālu atmosfēru un tumīgi purvainu kara akaci. Iestieg arī skatītājs – nav vēstures, vārdi ir skopi, laika mitrums ir izjūtams uz savas ādas. Filma pārliecinoši papildina baltkrieva Elema Kļimova un cita ungāra – Lāslo Nemeša – pretkara filmu panteonu. Savukārt tās galvenais varonis – teju vai kā filozofes Hannas Ārentes piesauktā ļaunuma banalitātes piemērs – spriež: nevar neklausīt. Un vienlaikus nevar nebūt arī cilvēks.