Hanss ir vācu likumdošanas 175. paragrāfa gūsteknis. Notiesāts par sodomijas pantu pēc koncentrācijas nometnes mēnešiem, viņš pēckara gados nonāk cietumā atkal un atkal. Sistemātiski zaudējot savu brīvību, gadu gaitā vienīgās attiecības viņam izveidojas ar citu ieslodzīto – Viktoru, kurš notiesāts par slepkavību. Dzīve šajā mitrojošo mūru labirintā pārtop par vienīgo viņam saprotamo eksistenci. Sodi, laipno svešinieku miesa, homofobija, karceris, kristīgā mācība, komandantstunda un šuvēja darbs. Laika striķis, kas sažņaudz Hansa brīvību.  

Šis Vācijas Krimināllikuma paragrāfs līdz 1994. gadam kriminalizēja seksuālas darbības starp vīriešiem, izpostot vairāku tūkstošu dzīves. Sebastiana Meizes otrās pilnmetrāžas spēles kino nosaukumā bez sentimenta ievīts “Grosse Freiheit” – Hamburgas sarkano lukturu rajons Lielā brīvība. Tur Franca Rogovska atveidotais Hanss nonāk vien uz īsu brīdi. Ar Kannu “Īpašā skatiena” žūrijas balvu godinātā filma veidota kā vientuļam labirintam līdzīgas dzīves dienasgrāmata, no kuras izplēstas vairākas lapas. Stigmatizējošā pieredze un 123 gadus ilgā panta vēsture rada brīvības sistēmas paradoksus: daži no mums brīvei nav dzimuši.