Eseja par aktiermetodēm, kino mākslu un uzskatu sistēmām. Spilgtākās franču aktrises – Šarlote Geinsbūra un Beatrise Dalle – atveido savus paštēlus. Filmēšanas starplaikos abas dalās ar karjeras pieredzi, izceļot kādreiz atveidotos raganu tēlus. Arī topošā filma “Dieva darbs” ir par raganām. Drīz filmēšanas laukumā uzsprakšķ konflikts par varas sadalījumu. Briest dzimtes nemiers. Kas īsti ir šī filma? Mokumentarijs jeb “viltus” dokumentālā filma? Haluciogēns aktrišu sabats? Vai vairāk kā 120 gadus sens kino pārpratums?
Franču ekstrēmisma kino un tūkstošgades ekstāzes meklējošais autors Gaspars Noē šo vidējās metrāžas darbu pieteicis kā veltījumu filmēšanā psiholoģiski un fiziski pazemotām aktrisēm. Viņš atsaucas uz Pasolīni ciešanu drāmām, Fasbindera varas mantrām, raganu portretējumiem kino vēsturē, kā arī Karlu Teodoru Dreijeru – viņš naturālistiskos paņēmienos ieguvis šausmu tuvplānus aktrišu sejās. Satīriskā darba iecere saistāma ar īsfilmu “Yves Saint Laurent” modes namam – tapis četru teikumu apjoma scenārijs, pēcāk uz piecu dienu improvizācijas testiem pieaicinātas aktrises. Kā Kannu pirmizrādē sacījis Noē: “Tagad šis 51 minūtes bērns ir gatavs brēkt… un, paldies Dievam, kino ir pulsējošā gaisma ar 24 kadriem sekundē.”