Poliski nerunājošais Žeņa nule kā ieradies no Ukrainas. Šostakoviča valša pavadījumā viņš migrācijas dienestā “nokārtojis” uzturēšanās atļauju. Puisis uzsāk darbu identisku māju rindās kādas pilsētas apkaimē, bet par viņa masāžas un terapijas klientiem kļūst turīgās vidusšķiras ļaudis. “Uzticies, es tevi atbrīvošu no sāpēm,” viņš sola pacientiem, nemaz neapzinoties, ka ar savām spējām izmainīs to dzīves. Aiz viņu komforta fasādēm slēpjas melanholiskas skumjas, letālas diagnozes, narkotikas, vientulība un vēlme pēc sapratnes. Žeņa kā mesija ar grūtsirdīgu pagātni dziedē apkaimi, solot atpestīšanu un sniegu.

“Žeņas tēls ir klaidonības mistērija – tam nav vienas šifra atslēgas,” par šobrīd populārā krievu izcelsmes britu aktiera Aleka Utgofa iemiesoto tēlu stāsta režisori. Piepilsēta un tās vienādie namiņi presē jau ieguvuši paralēles ar Tarkovska “Stalkeris” (1979) Zonu. Šī brīža spilgtāko poļu autorkino veidotāju tandēma – režisores Malgožatas Šumovskas un operatora Mihala Englerta – priekšpilsētas šķīstītavas drāma sapludina brīnumpasakas žanru ar Austrumeiropas migrāciju. Šķiru aizspriedumu satīru ar cilvēkmīlestību. Mūsdienu poļu identitātes šķautnes ar pagātnes nepārejamību. Poētiskā manierē lolotā pasaka par eņģeli no Černobiļas pirmizrādīta Venēcijas kinofestivāla konkursā, vēlāk kļūstot arī par Polijas pieteikumu “Oskara” balvai kategorijā “Labākā starptautiskā filma”.