Aslī un Saīda sastapšanās 90. gadu vidū nebija nejaušība. Neilgi pēc Berlīnes mūra sabrukuma, sākoties eiforiskai tautu staigāšanai, turciete Aslī studē medicīnu, bet libānis Saīds – zobārstniecību. Viņš gan ķircina, ka vāciešiem zobārsti nav vajadzīgi – neviens šeit īsti nesmaida. Pretojoties Saīda sekulārās ģimenes un Aslī tuvinieku iebildumiem, Hamburgas mošejā viņi sola bezgalīgu atdošanos viens otram, lai ko tas arī nemaksātu. Tomēr drīz Saīds atgriežas pie sava sapņa kļūt par pilotu. Briestot fundamentālistu idejām un nepiekritībai rietumu vērtībām, Aslī vīrs top par svešinieku.

“Slepkavu, teroristu un radikāļu sievu psiholoģijas pētījums,” filmu pieteikusi godalgotā vācu režisore Anne Zohra Berašeda. Veidota kā pasteļtoņu melodrāma, iegūstot arvien dzestrāku attēlu, un filigrāna traģēdija multikulturālajā Vācijā, tā vienlaikus risina zaudētās identitātes tematiku un terorisma sēklas. Filma ieved 2001. gada 11. septembra teroraktu viena no “United Airlines” reisa 93 sagūstītāja, “Al-Qaeda” locekļa un pilota Ziāda Džarā, psihes koridorā. Filmā viņš ieguvis konkrētas, humanizētas Saīda aprises.