Pusaudze ar telefona kameru vilcienā iemūžina mammu, glāsmaini piesaucot viņu par kino zvaigzni. Pēc nesmieklīgiem jokiem par blondīnēm seko nervu lēkmes epizodes un personības dubultošanās: mamma vairs nav tā pati, kas pirms iekāpšanas vilcienā. Ierodoties Stokholmā, 14 gadus vecā meitene cerēja uz dzimšanas dienas plezīru, tomēr mammas psiholoģiskais stāvoklis saasisinās. Drīz viņa ir spiesta pavadīt četras vientuļas klaida dienas un naktis pilsētā, domās atgriežoties pie mātes balss.

Pirms 20 gadiem režisore Marija Beka ar savu māti devusies brīvdienās uz Stokholmu un pieredzējusi, kā viņas pašas tuvākais cilvēks ar bipolārajiem traucējumiem kļuvis svešāds. Ar apjomīgo pieredzi dejā, fotogrāfijā, dzejā un dokumentālajā kino skolotā Beka spēlfilmas debiju risina no līdzcilvēka skatupunkta un nepārejamā mātes mīlestības horizonta. Balsis aizkadrā ir dokumentālas – tās pieder pašai Bekai un viņas mātei, kuras aptuveni 500 lappušu medicīniskā vēsture ieausta scenārijā. Abu balsis iemājo arī skatītāja apziņā: kā pasauli pieredz cilvēks, kurš sevi vairs neatpazīst?