Šajā apriņķī tējas un zvejas sezona ir vienmēr. Zivju kioska pārdevēju Poļinu līdz izmisumam novedis bezmiegs pazudušā brāļa dēļ. Par tēju atgādina sastaptā lakatu māmuļa, kura iedod paciņu. Dīrādama zivi un ilgodamās sapņu, Poļina iedzer saldeni rūgto viru un nonāk pūdera putekļu un cara meitiņu ministrijā. Ceļā uz pārtapšanu, līdzinoties brīnumpasakā nemainīgi cēlajai Vasilisai Brīnumdaiļajai, meitene iestieg grācijas treniņos, tarhūna tostos un Krievijas sieviešu pašapziņas labirintos.

Politikas zinātni un grafisko dizainu studējošās analogās fotogrāfijas un modes mākslinieces Juldusas Bahtiozinas debiju var lasīt divējādi. Gan kā modernizētu folkelementu pasaku, kas veltīta viņas tēvam, gan arī kā Krievijas sieviešu arhetipu analīzi, kas par dzīves interjeru rod postpadomju telpas, bet eksterjeru – krievzemes bravūrīgo dabu. Pārliecinoši pārvaldot Krievijas modes vēsturi un eklektisku stilu, šis impērijas laša zvīņu, tatāru baroka un sādžas stila glamūra absurds iecerēts kā seanss kopā ar mūsdienu cilvēku, kura hiperbolizētā tieksme ir dzīvot tikai un vienīgi vienā žanrā. Tas ir, pasakā.