Pjemontas speleoloģiskā grupa, kas reiz jau izpētījusi visas Ziemeļitālijas alas, 1961. gada augustā mainīja kursu un devās uz dienvidiem. Lēnām laikam ritot un vecam vīram gaidot labāku dienu alas virspusē, viņi Itālijas dienvidaustrumos Kalabarijā atklāj trešo dziļāko alu sistēmu pasaulē. Filma nav stāsts par to, kā viņi nonāca tur, bet gan, kā mēs nokļuvām līdz šejienei.

Vizuālais mākslnieks Framartīno uzņem kino visai reti – 2010. gadā viņa iepriekšējā filma “Četras reizes” par gana dzīves pēdējām dienām kļuva par ārthausa kino hitu. Arī jaunākais kinodarbs, kas Venēcijas kinofestivālā saņēmis žūrijas īpašo balvu, guvis skatītāju uzmanību. Filma ieved rakstu, rakursu, vērojumu un arī paša režisora piešķirtās Dieva acs hronoloģiskā ornamentā. Framartīno sacījis, ka viņam kustīgais attēls allaž ir par reģionu – vai nu to, no kura esi nācis, vai arī kādu noteiktu telpu laikā.